Uguns iegūšana

Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos. Taču tas padarīja cilvēkus atkarīgus no uguns, un lika tiem uguni uzturēt arī tad, kad tas nebija nepieciešams. Taču ar laiku cilvēki iemācījās uguni iegūt paši. Senākie uguns iegūšanas veidi bija no dzirkstelēm, šķiļot divus krama gabalus uz viegli uzliesmojošas vielas vai arī intensīvi beržot divus koka gabalus vienu pret otru, tādējādi paaugstinot temperatūru līdz aizdegšanās pakāpei. Arheologi atklājuši, ka cilvēki ar kramu prata iegūt uguni jau vismaz pirms 790 000 gadu. Uzlabotā variantā šie uguns iegūšanas veidi tiek izmantoti arī mūsdienu sabiedrībā. Šķiltavās tiek izmantots kramiņš, kuru šķiļot ar tērauda ritenīti, aizdedzina degmaisījumu vai gāzi. Iegūstot uguni ar sērkociņiem, sērkociņa gals, kas ir pārklāts ar viegli aizdedzināmu vielu, ir strauji jāberž pret zēveli, kurai ir abrazīva virsma. Berzes ceļā izdalītais siltums ir pietiekošs, lai sērkociņa pārklājums aizdegtos.

Uguns iegūšana

Uguns iegūšana, berzējot divus kokus vienu pret otru

Uguns iegūšanas veidi

• Berzējot divus koka gabalus vienu pret otru, aizdedzina posu vai citas viegli uzliesmojošas vielas. Klasiskā veidā šādu metodi pārsvarā izmanto maz attīstītas ciltis. Tāds iegūšanas veids prasa milzīgu fizisko piepūli.

• Šķiļot divus kramus vienu pret otru, aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu. Šāds uguns iegūšanas paņēmiens senāk tika plaši pielietots šaujamieročos (kramenīcās), ar izšķiltu dzirksteli aizdedzinot šaujampulveri. Tādā pašā veidā darbojās arī pirmās mehāniskās šķiltavas.

• Ar sērkociņiem iegūst uguni dažādās sadzīves situācijās. Ir jāuzmanās, lai sērkociņi nesamirkst, jo tad sērkociņa galviņa zaudē viegli uzliesmojošās īpašības. Arī stipri vējainā laikā ar sērkociņiem ir grūti kaut ko aizdedzināt, jo vējš viegli tos nopūš. Ir arī grūti ar sērkociņiem aizdedzināt slikti aizdedzināmas vielas.

• Ar elektrisko dzirksteli, tai pārlecot starp diviem kontaktiem. Tādā veidā tiek aizdedzināts degmaisījums iekšdedzes dzinējos. Šādā veidā tiek aizdedzināti arī mūsdienu gāzes plīšu degļi. Tagad tiek ražotas arī šķiltavas ar pjezoelementiem, kuras arī izmanto elektriskās dzirksteles palīdzību.

• Ar lēcas vai ieliekta spoguļa palīdzību koncentrējot Saules starus uz virsmas, kuru viegli aizdedzināt. Tādā veidā, sākoties Olimpiskajām spēlēm, tiek aizdedzināta olimpiskā lāpa. Ir vēsturiskas liecības, ka pēc Arhimēda iniciatīvas, koncentrējot daudzu spoguļu atstarotos Saules starus uz ienaidnieka kuģiem, tos aizdedzināja. Mežos bieži vien ugunsgrēks izceļas no pamestām stikla pudeļu lauskām, Saules stariem aizdedzinot augu segu.