Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem. Pēc viļņu garuma UV starus iedala tuvajos (300—400 nm), vidējos (200—300 nm) un tālajos (122—200 nm) jeb vakuuma UV staros, jo tos absorbē gaiss. Fotomateriāli (fotofilma) un fotodiodes ir jutīgi pret UV starojumu. Ultravioleto starojumu izstaro Saule, taču lielākā daļa no tā līdz Zemes virsmai nenonāk tāpēc, ka to absorbē atmosfēra. Absorbcija atmosfērā palielinās, samazinoties viļņa garumam. Ultravioleto starojumu var iegūt arī dzīvsudraba gāzizlādes spuldzēs.

Skatīt arī

• Infrasarkanais starojums

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ultravioletais starojums.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)