Turaidas Roze (grupa)

(Pāradresēts no Turaidas roze (grupa))

Turaidas Roze bija latviešu rokgrupa, ko 1985. gadā izveidoja komponists Imants Kalniņš. 1980. gadu beigās Turaidas Roze kļuva par vienu no populārākajām grupām Latvijā, pateicoties komponista Imanta Kalniņa un solistes Olgas Rajeckas sadarbībai.

Turaidas Roze
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri Progresīvais roks, poproks, ārtroks, kamerroks
Darbības gadi 1985-1989; 1999-2007; 2010
Dalībnieki
Grupas "Turaidas Roze" dalībnieki

Turaidas Roze ar operisku vokālu un latviešu popmūzikai netradicionāli izvērstām balādēm (ārtroka vai progresīvā roka stilā) iemantoja diezgan lielu popularitāti un prestižu mūziķu aprindās.

Grupu 1985. gadā dibināja Imants Kalniņš, kurš pēc vairāk kā 10 gadu pārtraukuma atgriezās rokmūzikā. Kalniņš Turaidas Rozei pieaicināja ģitāristu Albertu Bartaševiču (Menuets) un basģitāristu Edmundu Pumpuru (Salve), kā arī dziedātājas Indru Karlsoni (Akcents) un Mārīti Veisbergu, bet bundzinieka lomu pildīja ritma mašīna Yamaha RX-5.

Pirmie mēģinājumi notika komponista dzīvoklī Noliktavas ielā Rīgā ar Latvijas TV skaņu režisoru Ēriku Dzērvi, kurš bija arī grupas pirmais skaņu režisors. No 1985. gada nogales līdz grupas izjukšanai 1989. gadā grupas skaņu režisors bija Vilnis Kazaks. Vēlāk kopmēģinājumi notika Krimuldas kultūras namā, jo ZPS "Krimulda" direktors Jānis Lucāns deva pajumti grupai, kuras saimnieciskā darbība ir ZPS "Krimulda" sastāvdaļa. Grupas pirmajā programmā ir dziesmas "Kā akmens", "Bezgalība", "Rīt varbūt", "Es uzdrīkstēšos nenobīties", "Apvij rokas", "Balle uz Gaujas tilta", "Jaunībai", "Valsis", "Kas dzīvo tanī pusē" un citas. Daudziem klausītājiem nebija pieņemams mehāniskais bundzinieks un tas, ka lielākā daļa dziesmu nav viegli uztverama popmūzika, kas daudzos lauku klubos tā arī nesaņēma aplausus.

1986. gada pavasarī no grupas aizgāja solistes Karlsone un Veisberga, taču tai pievienojās bundzinieks Juris Helvigs no grupas Sīpoli, kā arī viena no tobrīd populārākajām latviešu dziedātājām, kādreizējā Eolikas soliste Olga Rajecka pēc ierakstiem multiplikācijas filmai "Laimes lācis". Šajā sastāvā Turaidas Roze guva vislielākos panākumus. Pazīstamākās šīs programmas dziesmas ir "Apvij rokas", "Svētku diena", "Balāde par tevi mākoņos", "Veltījums pusnaktij", "Kas dzīvo tanī pusē". Līdzās liriskām dziesmām programmā bija arī hārdroks un progresīvais roks ("Kvintesence"), kā arī instrumentālā mūzika ("Uvertīras").

1987. gadā grupai pievienojās arī dziedātājs Uģis Roze un bijušais grupu Zodiaks un Sīpoli klarnetists un ģitārists Aivars Gudrais. Turpmāk Rajecka un Uģis Roze dziedāja duetā. 3. programmas populārākās dziesmas bija "Mežā", "Rīta serenāde", "Kas jūs esat". Togad O. Rajecka un U. Roze veiksmīgi piedalījās jauno solistu konkursā "Jūrmala '87", abi iegūstot otro vietu.

1988. gada programmā bija dziesmas "Nelaid, māte, bērnus mežā", "Vējš un liepa", "Buramdziesmiņa", "Trollis", "Sonets "Sweet Love"". 1988. gada otrajā pusē, iesaistījies Atmodas notikumos, no aktīvās darbības grupā atkāpās Imants Kalniņš, viņa vietā par "Turaidas Rozes" taustiņinstrumentālistu kļuva Einārs Jaunbrālis. Populārākās dziesmas "Mikrofona" aptaujās: "Svētku diena" (1986, 2. vieta), "Balāde par tevi mākoņos" (1986, 13. vieta), "Mežā" (1987, 3. vieta), "Rīta serenāde" (1987, 16. vieta), "Nelaid, māte, bērnus mežā" (1988, 7. vieta), "Vējš un liepa" (1988, 17. vieta), "Buramdziesmiņa" (18. vieta).

Grupa pirmo reizi izjuka 1989. gada sākumā nesaskaņu dēļ pēc koncertiem kopā ar ukraiņu progresīvā roka grupu Zimņij Sad Alma Atā (Kazahstāna) un Dušanbē (Tadžikistāna). Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā grupa atjaunojās 1990. gadā šādā sastāvā: Elmārs Cielavs (taustiņi, balss), Juris Helvigs (sitamie instrumenti), Alberts Bartaševics (ģitāra, balss), Vitālijs Teretjevs (bass), Dzintars Sāgens (soloģitāra), Sandra Lāce un Kristīne Sudmale-Locika (balss), skaņu režisors Vilnis Kazaks. Programmai bija divas daļas - vienā bija pamatā patriotiskas dziesmas ar Olafa Gūtmaņa, Vizmas Belševicas, Andreja Eglīša un Laimas Līvenas vārdiem (Karsta mana jauna dziesma, Liec zobenu zem galvas, Es atradu tautasdziesmu utt.), otrā - dziesmas ar Vika vārdiem angļu valodā. Grupa bieži koncertus savienoja ar Imanta Kalniņa aģitācijas tūrēm Kurzemē. Dziesmu ciklu ar Andreja Eglīša vārdiem ierakstīja studijā, šis ieraksts skanēja barikāžu laikā. Grupa beidza pastāvēt 1991. gadā, kopumā notika 17 tās koncerti. Bez minētā studijas ieraksta eksistē Codes kultūras namā izdarīts koncertieraksts. 1990. gados "Turaidas Roze" ik pa laikam uzstājās koncertos klubos, brīvdabas estrādēs, arī tradicionālajās Imantdienās ar Imantu Kalniņu kā otru taustiņinstrumentu spēlētāju.

2010. gadā par godu Uģa Rozes 50 gadu jubilejai Turaidas Roze atgriezās ar vērienīgu koncertturneju.[1] 2010. gada 1. decembrī izdeva grupas pirmo kompaktdiska formāta albumu, kuram speciāli studijā no jauna ierakstīja divas dziesmas, tai skaitā arī vienu no slavenākajām Turaidas Rozes dziesmām "Nelaid, māte, bērnus mežā", kas līdz tam brīdim studijā vēl nebija ierakstīta.[1]

Diskogrāfija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu