Trejdaivu sunītis
Trejdaivu sunītis (Bidens tripartita) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augums vidējs līdz liels, 15-100 cm augsts. Bieži sastopams purvainās vietās, grāvjos, stāvošu ūdeņu krastmalās. Sakne vārpstveida, ļoti zaraina. Stumbrs stāvs, ļoti zarains, parasti sarkanbrūns, kails vai ar matiņiem. Lapas pretējas, vienkāršas, tumši zaļas, staraini vai plūksnaini šķeltas vai dalītas 3-5 olveidīgi rombiskās vai lancetiskās plūksnās, 12-15 cm garas; lapas pamats ķīļveida, mala rupji zāģzobaina, vidējā plūksna daudz lielāka nekā malējās. Zied no jūlija līdz oktobrim. Ziedu kurvīši pa vienam zaru galos, stāvi, retumis nokareni. Vīkala lapas 2 rindās, iekšējās ovālas, brūni dzeltenas, ārējās 5-8, zaļas, garākas nekā kurvīši. Kausmatiņu nav, ir 2-4 atskabargaini akotveida izaugumi, kas paliek pie augļa. Kurvīša ārmalā sterili mēlziedi vai arī to nemaz nav, kurvīša vidū brūni dzelteni divdzimumu stobrziedi. Auglis- kails, plakans, šķautņains sēklenis ar 2 uz leju liektiem atskabargainiem izaugumiem. Lakstus ārstniecībā lieto kā diurētisku līdzekli, sviedrēšanas līdzekli un gremošanas orgānu darbības uzlabošanai. Tautas medicīnā lieto arī reimatisma, podagras, rahīta ārstēšanai, kā vispārēju spēcinošu līdzekli. Ārīgi lieto ārstnieciskām vannām dažādu ādas slimību gadījumos.
| Trejdaivu sunītis Bidens tripartita (L.) | |
|---|---|
 Trejdaivu sunītis (Bidens tripartita) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Sunīši (Bidens) |
| Suga | Trejdaivu sunītis (B. tripartita) |
| Sinonīmi | |
| |
 Trejdaivu sunītis Vikikrātuvē | |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |