Elpvads

(Pāradresēts no Trahejas)
Elpvads ar bronhiem

Elpvads jeb traheja (latīņu: trachea) ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos. Traheju veido skrimšļaudi. Aiz elpvada atrodas barības vads. Cilvēka elpvada garums ir no 10 līdz 12 cm, diametrā — no 2 līdz 2,5 cm.

Mikroskopiskā uzbūveLabot

Elpvads nesaplok, jo sienas veido līdz 20 pakavveida hialīnie skrimšļi, kuri var arī pārkauloties. Skrimšļu mugurpusē saist­audi un gludo muskuļšūnu kūlīši veido sienu — paries membranaceus. Tā ir mīksta, var ieliekties.

Elpvad gļotāda ir gluda, to veido daudzrindu skropstainais epitēlijs, kurā izšķir skropstainās, bazālās šūnas, gļotšūnas un endokrīnās šūnas.

  • Skropstainās šūnas ir cilindriskas, uz virsmas ap 250 skropstiņu. Skropstiņu kustības un straujas izelpas (atklepošana) veicina mikroorganismu izvadi kopā ar gļotām. Gļotām ir pretbakteriālas īpašības, jo to sastāvā ir lizocīms, interferons un imūnglobulīni.
  • Endokrīnās šūnas izvietojas pa vienai, bazālajā daļa sekrēta graudiņi. Izdala peptīdu hormonus un biogēnos amīnus, regulējot muskuļu saraušanos un epitēlija barjerfunkciju.
  • Bazālās šūnas ir ovālas vai trīsstūrveidīgas.

Zem epitēlija bazālās mem­brānas 25—40 μm biezs vāji krāsots slānis. To veido blīvi novietotie kolagēno škiedru kūlīši. Šo slāni var uzskatīt par neparasti biezu un blīvu bazālās membrānas reti­kulāro plātnīti. Smēķētājiem ar hronisku klepu šis slānis ir īpaši biezs.

Zem tās ir gļotādas irdenie saistaudi (lamina propria) ar daudz limfocītiem, kur var atrast arī plazmocītus, eozinofilus un tuklās šūnas.

Zemgļotādas saistaudos atrodas asinsvadi, limfvadi un nervi. Zemgļotādas slānim raksturīgs liels daudzums serozo un mu­kozo dziedzeru.

Elpvada muskuļslānis veido m. trachealis, kura saraušanās izraisa zemgļotādas dziedzeru sekrēta izdalīšanos elpvada lūmenā.[1][2]

AtsaucesLabot

  1. Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617.
  2. A.Dālmane. Histoloģija. 2004

Ārējās saitesLabot