Trabzonas miera konference
Trabzonas miera konference notika starp Osmaņu impēriju un Aizkaukāza Sejmu no 1918. gada 12. marta līdz 13. aprīlim. Sarunu mērķis bija izbeigt Pirmo pasaules karu Kaukāzā. Krievijas Impērija Kaukāza operācijas gaitā bija iebrukusi dziļi osmaņu teritorijā, taču, izmantojot revolucionāro haosu, osmaņi 1918. gada 12. februāri sāka pretuzbrukumu, atgūstot zaudētās teritorijas. Sejma delegācija uzstāja uz 1914. gada robežām un armēņu autonomiju Rietumarmēnijā. Osmaņi pieprasīja robežas, ko tiem Brestļitovskas miera līgumā bija atdevuši boļševiki — Karsas, Ardahanas un Batumi apgabalus, kas bija zaudēti 19. gadsimtā. Gruzīnu un armēņu delegātiem tas bija nepieņemami, kamēr musulmaņu (azerbaidžāņu) delegāti, kas bija radniecīgi turkiem, bija gatavi apmierināt osmaņu prasības. Aizkaukāza Sejma vairākums 13. aprīlī nobalsoja par kara pieteikšanu osmaņiem un atsauca miera sarunu delegāciju. Osmaņi ieņēma Batumi, bet tika apstādināti pie Karsas. 22. aprīlī tika noslēgts pamiers un atsāktas sarunas. Lai sarunas notiktu starp divām valstīm, osmaņi Sejmam pieprasīja Aizkaukāzu pasludināt par neatkarīgu valsti un 22. aprīlī pasludināja Aizkaukāza Demokrātiskās Federatīvās Republikas izveidošanu.
