Trīs karaļvalstu karš

Trīs karaļvalstu karš bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu Anglijā, Skotijā un Īrijā laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm Čārlza I personālūnijas ietvaros.

Trīs karaļvalstu monarhs trijās pozās

Bieži vien šajā jēdzienā tiek ietvertas sacelšanās un konflikti no 1650. gadiem līdz pat monarhijas restaurācijai 1660. gadā. Konfliktus izraisīja gan reliģiskas (vai monarhs var noteikt reliģiju, vai tā ir katra privāta lieta), gan civilas (attiecības starp parlamenta un karaļa tiesībām noteikt nodokļus un rekrutēt karaspēku) domstarpības, taču tiem bija arī nacionāla rakstura specifika.

Termins aptver 1639. un 1640. gada bīskapu karus, Skotijas pilsoņu karu 1644–1645. gadā, Īrijas sacelšanos 1641. gadā, Īrijas Konfederāciju 1642–1649. gadā, Kromvela Īrijas iekarošanu 1649. gadā, kā arī Pirmo (1642–1646.), Otro (1648–1649.) un Trešo (1649–1651.) Anglijas pilsoņu karu. Lai gan visi šie notikumi bieži tiek ietverti vispārējā jēdzienā "Anglijas revolūcija", mūsdienu vēsturnieki arvien biežāk lieto terminu "Trīs karaļvalstu kari", lai uzsvērtu, ka tie ir dažādi vēsturiski notikumi, kas norisinājās trīs dažādās valstīs, lai gan tās saista personālā savienība.