Teodors Emīls Lambergs (vācu: Theodor Emil Lamberg, 1815–1895) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs. Dobeles vācu draudzes mācītājs (1851-1867) un Kurzemes ģenerālsuperintendents (1862-1887), Latviešu literārās biedrības goda loceklis (1874).[1]

Teodors Emīls Lambergs
Theodor Emil Lamberg
Personīgā informācija
Dzimis 1815. gada 2. janvārī
Jēkabpils, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1895. gada 1. februārī (80 gadi)
Birzgales mācītājmuiža
Nodarbošanās teologs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1815. gadā 2. janvārī Jēkabpilss apriņķa skolotāja Franča Lamberga un viņa sievas Marijas, dzimušas Zērvaldes, ģimenē. Mācījās pie sava radinieka Krāslavas ārsta E. Eihlera, tad Jēkabpils apriņķa skolā (1825-1829) un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā (1829-1835). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1836-1840).

Strādāja par Kaldabruņas luterāņu baznīcas mācītāju (1842-1850), vēlāk par Dobeles vācu draudzes mācītāju (1851-1867), līdztekus bija Kurzemes konsistorijas asistents (1860), ģenerālsuperintendents un konsistorijas viceprezidents (1862-1887). Pēc atvaļināšanās dzīvoja Jelgavā, pēc tam Birzgalē.

Miris 1895. gada 1. februārī Birzgalē.

Atsauces labot šo sadaļu