Teisms

Teisms (franču: théisme, no grieķu theos "dievs") ir filozofiska un teoloģiska doktrīna, kas apgalvo, ka pastāv visvarenā, viszinošā un morāli pilnīgā būtne (Dievs), kas ir radījusi pasauli un to turpina uzturēt un pārvaldīt. Atšķirībā no deisma, kur Dievs radījis pasauli, bet pēc tam tajā neiejaucas, teisms uzsver Dieva aktīvu līdzdalību pasaules norisēs un cilvēka dzīvē.

Dievi, civilizācijas triumfs (Jacques Réattu)

Zinātniskajā un filozofiskajā diskursā teisms ir saistīts ar vairākām galvenajām tēmām:

• Kosmoloģiskie argumenti, kas mēģina pamatot Dieva esamību no pasaules radīšanas un eksistences fakta (piemēram, Kalam kosmoloģiskais arguments).
• Teleoloģiskie argumenti, kas norāda uz šķietamu mērķtiecību un dizainu dabā (inteliģentā dizaina idejas).
• Morālais arguments, kurš balstās uz objektīvu morālo vērtību esamību un to sakņojumu Dievā.
• Ontoloģiskie argumenti, kas no paša Dieva jēdziena loģiskās struktūras mēģina secināt Dieva esamību.

Teisms ir pamatā monoteistiskajām reliģijām, piemēram, jūdaismam, kristietībai un islāmam, taču var izpausties arī filozofiskā formā neatkarīgi no konkrētas reliģiskas tradīcijas.

Skatīt arī

• Monoteisms