Tauriņi

Šis raksts ir par kukaiņu grupu. Par citām jēdziena tauriņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Šis raksts ir par dienas tauriņiem. Par visu veidu tauriņiem, tajā skaitā, naktstauriņiem, skatīt rakstu zvīņspārņi.

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu. Kādreiz tā bija atsevišķa taksonomiskā vienība, apakškārta (zinātniskais nosaukums: Rhopalocera), bet mūsdienu zvīņspārņu sistemātikā šāda taksonomiskā vienība netiek izmantota, tomēr terminu ‘tauriņš’ turpina bieži lieto ikdienā un pat daudzos informācijas avotos arī ir sastopams šāds kopējs tauriņu sugu apzīmējums. Dienastauriņu grupā ietilpst 3 sūcējsnuķaiņu apakškārtas (Glossata) virsdzimtas: Amerikas kožutauriņi (Hedyloidea), resngalvīši (Hesperioidea) un īstie tauriņi (Papilionoidea). Tauriņi ir izplatīti gandrīz visā pasaulē, un pretēji naktstauriņiem, kas veido otru zvīņspārņu kārtas grupu, tie galvenokārt ir aktīvi pa dienu, kā arī to spārni parasti ir košās krāsās vai uzkrītoši izrotāti. Dienas tauriņiem iezīmīgas pazīmes ir arī izteiksmīgi lielas antenas, priekšējo un aizmugurējo spārnu savienošanās princips, spārnu stāvoklis miera un lidojuma laikā.

Tauriņi
Charaxes brutus natalensis
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Iedalījums
3 virsdzimtas: Amerikas kožutauriņi (Hedyloidea) Īstie tauriņi (Papilionoidea) Resngalvīši (Hesperioidea)
Tauriņi Vikikrātuvē

No visām zvīņspārņu sugām tauriņi ir apmēram 9%, kas ir apmēram 20 400 aprakstītas sugas un apmēram 3500 neaprakstītas sugas (galvenokārt tropos dzīvojošās).^{[nepieciešama atsauce]} Naktstauriņi veido 91% no visiem zvīņspārņiem. Lielākā daļa tauriņu sugu pieder pie raibeņu dzimtas (Nymphalidae), tās ir apmēram 7080 sugas. Otra lielākā dzimta ir zeltainīšu dzimta (Lycaenidae), kurā ir apmēram 5955 sugas.

Uzbūve

Tauriņu ķermenī, tāpat kā visiem kukaiņiem, izšķirami trīs nodalījumi: galva, krūtis un vēders. Uz galvas ir lielas, gandrīz pussfēriskas acis un garas, posmainas antenas. Atšķirībā no naktstauriņiem, antenas nav klātas ar maziem matiņiem. Galvas apakšdaļā ir sūcējtipa mutes orgāni. Ar garo sūcējsnuķi tauriņi sūc ziedu nektāru, bet miera stāvokli tas ir saritināts. Krūtis sastāv no trim segmentiem: priekšējā, vidējā un aizmugurējā krūškurvja. Pie katra segmenta ir pa vienam pārim kāju, lai gan dažiem tauriņiem, piemēram, raibeņu dzimtas tauriņiem, priekšējais kāju pāris ir reducēts un netiek izmantots, lai pārvietotos. Uz vidējā un aizmugurējā segmenta atrodas spārni. Abus spārnu pārus klāj epidermālas izcelsmes zvīņas. Spārnu dzīslojums ir būtiska tauriņu tālākās sistemātikas iezīme.

Tauriņi ir pilnas pārvērtības kukaiņi, tiem ir kāpuri. Kāpuri ir tārpveidīgi, tiem ir grauzējtipa mutes orgāni, augēdāji. Daudzi no kāpuriem ir kultūraugu un mežu kaitēkļi.

Krāsojums

Tauriņu krāsu nosaka divi faktori, tas ir, pigmenti, kas nosaka krāsvielu esamību, un matiņu struktūra, to izkārtojums un izvietojums uz ķermeņa un spārniem — interferences un gaismas difrakcijas rezultātā krāsa mainās. Šo parādību rezultātā var rasties metāliskas vai matētas virsmas efekts. Tauriņu pamatkrāsu tomēr nosaka tikai pigmenti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tauriņi.
• «Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera)». Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 31. augustā.
• «Lepidoptera». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 17. aprīlī.