Takocubo kardiomiopātija
Takocubo kardiomiopātija jeb takocubo sindroms (TTS) ir unikāls neišēmisks sindroms, kurai raksturīga pēkšņa īslaicīga sirds muskulatūras daļas vājināšanās. Tā kā šis vājums var rasties pēc emocionāliem pārdzīvojumiem, piemēram, tuvinieka nāves, izšķiršanās vai ilgstoša stresa, tad šo saslimšanu mēdz saukt arī par salauztās sirds sindromu.[3] Takocubo kardiomiopātija saukta arī par apikālo balona sindromu, stresa inducēto kardiomiopātiju vai reversiblo kreisā kambara anerģiju.
| Takocubo kardiomiopātija | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Pārejošs apikāls balona sindroms,[1] apikāla balona kardiomiopātija,[2] stresa inducētā kardiomiopātija, salauztas sirds sindroms |
 | |
| Takotsubo kardiomiopātijas (A) shematisks attēlojums, salīdzinot ar normālu sirdi (B) | |
| Specialitāte | Kardioloģija |
Simptomi labot šo sadaļu
Kardiomiopātijai ir raksturīgas tipiskas koronārās sūdzības — elpas trūkums un sāpes krūtīs. Elektrokardiogrammā redzami ST segmenta pacēlumi, T viļņa inversija, vai QT intervāla pagarināšanās. Paaugstināti arī miokarda bojājuma marķieri asinīs. Lielākajai daļai pacientu ir paaugstināta arī noradrenalīna koncentrācija. Nereti sindroms tiek sajaukts ar akūtu miokarda infarktu. Diagnoze tiek uzstādīta, balstoties uz patoloģiskajām sirds sienas kustībām, t. i., kreisā kambara pamats saraujas normāli, bet pārējā kreisā kambara daļa ir nekustīga vai mazkustīga. Arī koronārā angiogrāfija parasti neapstiprina obstruktīvus vainagartēriju bojājumus.[4]
Prognoze labot šo sadaļu
Neskaitot to, ka sākumā ir strauja stāvokļa pasliktināšanās, kopējā prognoze ir laba, recidīvu skaits ir neliels un mirstība ir zema. Pacientiem stāvoklis uzlabojas pāris dienu laikā un normalizējas dažu mēnešu laikā.[4][5]
Vēsture labot šo sadaļu
Sindroms pirmo reizi aprakstīts Japānā, un tā nosaukums cēlies no zivju groza ar apaļu dibenu un šauru kaklu, ko lietoja astoņkāju zvejā (japāņu: tako — ‘astoņkājis’, tsubo — ‘grozs’).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ "Transient apical ballooning syndrome—clinical characteristics, ballooning pattern, and long-term follow-up in a Swiss population". Int. J. Cardiol. 135 (3): 370–5. July 2009. doi:10.1016/j.ijcard.2008.03.088. PMID 18599137.
- ↑ "A case of apical ballooning cardiomyopathy associated with duloxetine". Ann. Intern. Med. 149 (3): 218–9. August 2008. doi:10.7326/0003-4819-149-3-200808050-00021. PMID 18678857.
- ↑ "Mayo Clinic Research Reveals 'Broken Heart Syndrome' Recurs In 1 Of 10 Patients".
- ↑ 4,0 4,1 Klīniskā medicīna. 1. grāmata. Profesora Aivara Lejnieka redakcijā. Medicīnas apgāds, 2010, 942 lpp. ISBN 978-9984-813-27-1
- ↑ Eshtehardi P, Koestner SC, Adorjan P, Windecker S, Meier B, Hess OM, Wahl A, Cook S (July 2009). "Transient apical ballooning syndrome--clinical characteristics, ballooning pattern, and long-term follow-up in a Swiss population"
- ↑ Akashi, Yoshihiro J.; Nef, Holger M.; Möllmann, Helge; Ueyama, Takashi (2010-01-08). "Stress Cardiomyopathy". Annual Review of Medicine 61 (1): 271–286. doi:10.1146/annurev.med.041908.191750. ISSN 0066-4219.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Klasifikācija | |
|---|---|
| Ārējie resursi |