TGM3

TGM3 (krievu: ТГМ3, no Тепловоз с Гидропередачей Маневровый тип 3) ir PSRS sērijveida četru asu manevru dīzeļlokomotīve ar hidraulisko transmisiju, kas tika izstrādāta un ražota Ludinovskas dīzeļlokomotīvju rūpnīcā.

TGM3

Pamatinformācija
Ražotājvalsts	Padomju Savienība
Ražošanas gadi	1959-1977
Pavisam uzbūvētas	3538
Sliežu platums	1520 mm
Konstruktīvais ātrums	60 km/h
Tehniskie dati
Pilnais svars	68 tonnas
Dzinēja tips	dīzeļmotors
Dzinēja jauda	750 ZS
Transmisijas tips	hidrauliskā

Vēsture

Dīzeļlokomotīve izstrādāta uz manevru dīzeļlokomotīves TGM2 bāzes. Sakarā ar Vorošilovgradas dīzeļlokomotīvju rūpnīcas noslogotību ar maģistrālo dīzeļlokomotīvju būvniecību, TGM2 sērijveida ražošanu nodeva Ludinovas dīzeļlokomotīvju rūpnīcai.

Ludinovska rūpnīcas projektēšanas birojā TGM2 dīzeļlokomotīves dizainu būtiski pārstrādāja un jaunā dīzeļlokomotīve saņēma indeksu TGM3. Pirmās piecas TGM3 dīzeļlokomotīves rūpnīca saražoja 1959. gadā.

Dīzeļlokomotīves dažādās modifikācijās ražoja 19 gadus (no 1959. līdz 1977. gadam). Pavisam saražotas 3538 dīzeļlokomotīves, tajā skaitā 1182 dīzeļlokomotīves PSRS Dzelzceļa ministrijai, bet pārējās dīzeļlokomotīves dažādiem resoriem un eksportam.

Tehniskais raksturojums

Ar 68 tonnu masu pie 9 km/h liela ātruma dīzeļlokomotīve attīsta ilgstošas vilces spēku 20 000—20 400 kN, kas tai ļauj vilkt 1500 tonnu smagu vilcienu 9% kāpumā un 2000 tonnu smagu vilcienu ar ātrumu līdz 28 km/h līdzenās stacijās un ātrumposmos. Pie manevru ātruma 7-17 km/h dīzeļlokomotīves lietderības koeficients ir 27-28%. Maksimālais ātrums manevru režīmā ir 30 km/h, vilciena režīmā — 60 km/h.

Dīzeļdzinējs

Agrīnās dīzeļlokomotīves aprīkoja ar Ļeņingradas rūpnīcas "Zvezda" dīzeļdzinēju M751: četrtaktu, V-veida, 12 cilindru, turbokompresora piedziņa no kompresora, ar darba tilpumu 62,6 litri un jaudu 750 ZS pie 1400 apgr./min. Pēc tam dzinēju aizstāja ar jauno M753, līdzīga izmēra un jaudas, bet ar elektrisko starteri gaisa startera vietā.

Pārnesumkārba

Sākotnēji lokomotīvēs izmantoja hidromehāniskā tipa hidraulisko transmisiju, kas sastāvēja no plūsmas sadalītāja, viena kompleksa griezes momenta pārveidotāja, plūsmas savienotāja un divpakāpju pārnesumkārbas ar divu kustības posmu mehānisku pārslēgšanu. Vēlāk to aizstāja ar hidrodinamiskā tipa hidraulisko transmisiju, kas sastāv no reizinātāja, diviem vienkāršiem griezes momenta pārveidotājiem un viena šķidruma savienojuma ar hidraulisko pārslēgšanu no diviem kustības posmiem. Un jaunākās modifikācijas dīzeļlokomotīvēs izmantoja to pašu hidraulisko transmisiju, bet bez šķidruma sakabes. Visas trīs hidrauliskās transmisijas tika papildinātas ar mehānisko atpakaļgaitas pārnesumkārbu un tā saukto režīmu pārnesumkārbu, nodrošinot divus braukšanas režīmus: manevru un vilcienu. Abas pārnesumkārbas vadīja ar kopīgu piecu pozīciju slēdzi (4 pozīcijas un neitrālā), un braukšanas režīma pārslēgšana bija iespējama tikai dīzeļlokomotīvei stāvot. Eksperimentālajā dīzeļlokomotīvē TGS1 izmantoja hidraulisko transmisiju, kuras pamatā ir tilpuma hidrauliskā piedziņa.

Izkārtojums

TGM3 lokomotīve būvēta pēc karkasa konstrukcijas principa ar diviem neatkarīgiem, pēc uzbūves TE3 (ТЭ3) lokomotīvei līdzīgiem dīzeļlokomotīves ratiņiem (aksiālā formula 2 ₀ -2 ₀). Virsbūvei ir pārsega izkārtojums, ar aizmugurē novietotu kabīni. Galvenais vadības panelis atrodas lokomotīves labajā pusē, kas vēlāk kļuva par standartu visām PSRS un Krievijā ražotajām četrasu manevru dīzeļlokomotīvēm ar hidraulisko transmisiju. Dīzeļlokomotīvei TGM3B-2000 atsperes balstiekārtas vietā izmantoja pneimatisko piekari.

Modifikācijas

Polijas SM15-22

TGM3

Pamata modifikācija ar M751 dzinēju un vienas cirkulācijas hidromehāniskā tipa hidraulisko transmisiju.

TGM3A

Modifikācija ar M753 dzinēju un hidrodinamiskā tipa trīs cirkulāciju hidraulisko transmisiju.

TGM3B

Modifikācija ar M753 dzinēju un hidrodinamiskā tipa dubultās cirkulācijas hidraulisko transmisiju.

Tāpat ražošanas procesā uzbūvētas divas eksperimentālās dīzeļlokomotīves TGM3^M (TGM3 modifikācija ar citu griezes momenta pārveidotāju un virkni citu izmaiņu) un TGM3^O (saukta arī par TGS).

Polijā, saskaņā ar padomju dokumentāciju, no 1963. līdz 1966. gadam ražoja dīzeļlokomotīves versiju SM15.

Vienu no Ziemeļkorejai piegādātajām dīzeļlokomotīvēm pārveidoja par elektrisko lokomotīvi vietējiem kravu pārvadājumiem.

Literatūra

• Раков В. А. Локомотивы отечественных железных дорог 1956-1975. — Москва: Транспорт, 1999. — С. 360-366 «Тепловозы серий ТГМ2 и ТГМ3». — 443 с. — ISBN 5-277-02012-8.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: TGM3.
• TGM3 fotogalerija (krieviski)