Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Svirlītis Phylloscopus sibilatrix (Bechstein, 1793) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Ķauķīši (Phylloscopus) |
| Suga | Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Svirlītis Vikikrātuvē | |
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus sibilatrix atvasināts no sengrieķu un latīņu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, svilpotājs": Phyllon — lapa, scopus — pārmeklētājs un sibilatrix — svilpotājs.[3]
Izplatība
labot šo sadaļu_(1).jpg)
_(2).jpg)
Svirlītis izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Fennoskandijas ziemeļus, Dienvideiropā sastopams fragmentāri. Uz austrumiem Krievijas vidienē areāls sašaurinās un sasniedz Urālus. Svirlītis ir izteikts gājputns un ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[1][4]
Latvijā
labot šo sadaļuSvirlītis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs dažādu tipu mežos.[4]
Izskats
labot šo sadaļuSvirlītis ir neliels dziedātājputns, bet, salīdzinot ar pārējiem ķauķīšiem, vidēji liels vai liels, ar gariem, smailiem spārniem un īsu asti. Ķermeņa garums 11—13 cm, spārnu plētums 19,5—24 cm, svars 6,4—15 g.[5][6]
Svirlītis ir viens no visvieglāk atpazīstamajiem ķauķīšiem, jo ir košāks un krāsaināks. Apspalvojums mugurpusē zaļš (īpaši koša ir muguras lejas daļa). Uzacis dzeltenas, zods, pakakle un krūšu augšējā daļa (reizēm arī sāni) koši citrondzelteni, vēders un zemaste balti. Spārnu lidspalvu maliņas dzeltenas. Kājas gaišas, vai nu brūni rozīgas, vai olīvzaļi brūnas. Melnais knābis īss un smalks. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet to mugurpuse ir brūngana un krūtis bālāk dzeltenas.[7][8]
Uzvedība
labot šo sadaļuSvirlītis pamatā ligzdo zemienēs, galvenokārt mitros un ēnainos lapu koku mežos, piemēram, dižskābaržu, ozolu, skābaržu un kastaņu, kur koku vainagi savstarpēji sakļaujas, veidojot ēnu un neļaujot augt biezam pamežam. Sastopams arī jauktu koku mežos (ar eglēm, alkšņiem, bērziem, priedēm un ošiem). Vislabprātāk svirlītis mājo mežos ar dažāda vecuma kokiem, nelielām upītēm un tērcītēm.[1][8] Ligzdo arī Alpos līdz 1300 m virs jūras līmeņa, retos gadījumos arī augstāk.[9] Ziemošanas vietās tas apmetas mitrajos, mūžzaļajos mežos, mitros krūmos, mežmalās, arī sausos savannas mežos un kalnu nogāžu mežos.[1][8]
Svirlītis ir ļoti kustīgs un aktīvs, uzturas koka vainagā, tādēļ dabā ir grūti vērojams un vizuāli grūti identificējams (atšķirams no citām ķauķīšu sugām). Visvieglāk to var atpazīt pēc dziesmas.[8]
Barība
labot šo sadaļuSvirlītis barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, rudenī nelielos daudzumos arī ar ogām un sēklām.[1][9] Iecienītākā barība ir viendienītes, spāres un strauteņi.[5] Barību meklē uz koku lapām un zariem, ķer kukaiņus arī lidojumā.[9]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz jūlijam. Ligzdas vietu izvēlas un ligzdu būvē mātīte. Tai ir lodveida forma, savīta no sausas zāles, lapām, lakstaugu stiebriem un šķiedrām, mizu stērbelītēm un dzīvnieku vilnas. Parasti atrodas uz zemes, paaugstinātā vietā, kuru nevar apdraudēt pēkšņa ūdens līmeņa celšanās un kur neaug vispār vai aug retināta zāle, novietota zem kāda krūma zariem, retāk zem krituša koka stumbra vai koku saknēm. Reizēm ligzda ir zemos krūmos, uz kuplāka ciņa vai žagaru kaudzes.[1][7][8][9]
Sezonā parasti viens perējums, retos gadījumos divi. Dējumā 4—7 baltas olas ar daudziem brūnpelēkiem raibumiņiem.[1][5][7][8] Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 12—14 dienu vecumā, paslēpjoties sausās, kritušās lapās tās tuvumā. Pēc dažām dienām tie sāk lidot, sasniedzot krūmu apakšējos zarus un vēl pēc dažām dienām spēj sasniegt koku vainaga zarus. Tā kā ligzda atrodas uz zemes, to apdraud daudzi un dažādi sauszemes plēsēji. Pirmajā gadā izdzīvo ļoti neliels skaits jauno putnu. Vecāki, lai aizvilinātu ienaidniekus no ligzdas, mēdz tēlot, ka tiem ir savainots spārns, tādējādi vedinot plēsēju prom no ligzdas. Svirlītis savvaļā dzīvo nedaudz ilgāk par 5 gadiem.[8][9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 IUCN: Phylloscopus sibilatrix
- ↑ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020
- ↑ Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ 4,0 4,1 Putni LV: Svirlītis Phylloscopus sibilatrix
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Alive: Wood Warbler (Phylloscopus sibilatrix)
- ↑ Bird Facts: Wood warbler
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Wood Warbler, Пеночка-трещотка | Сайрауық сарықас». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 13. jūnijā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 Dr. Giuseppe Mazza: Phylloscopus sibilatrix[novecojusi saite]
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 «Planet of Birds: Wood Warbler (Phylloscopus sibilatrix)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 13. jūnijā.