Svēti, Dievs, šo zemi dzimto

Svēti, Dievs, šo zemi dzimto ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar Luda Bērziņa dzejoļa vārdiem, kas atskaņota Devītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1938. gadā.

Dziesmas raksturojums

Dziesma komponēta 1920. gadā Baumaņu Kārļa pieminekļa atklāšanas svinībām kā "Tautas himnas autora piemiņai", vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu "Svētī, Dievs, šo zemi dzimto". Kā īpašai reizei veidotā himniskā darbā, tajā gan nesaklausām dziļāku mūzisku inspirāciju, taču citādi tā uzrakstīta veikli un arī koriski skanīga. Mūs var pārsteigt arī šīs dziesmas vienkāršās, gandrīz viscaur diatoniskās harmonijas, kurās dominē skaidrs do mažors, ko tikai vietumis nomaina pāra novirzieni pirmās radniecības toņkārtās. Tāpat formā "Svētī, Dievs, šo zemi dzimto" ir visai vienkāršs darbs, kā pamatā ir ritmiski zīmīgs, markants motīvs, un tieši šis dzīvais ritmiskais pamattonis ir tas, kas uztur klausītāju interesi no sākuma taktīm līdz pat pēdējai kadencai.

Dziesmas vārdi

Svētī, Dievs, šo zemi dzimto, Svētī viņas darba tautu, Ka še karš uz mūžu rimtu, Miers ar prieku kājas autu.

Dziļu mieru, prieka šķīstu Sūti mums kā tuvus draugus, Lai ar mīlestību īstu Audzina tie tautas augus.

Dod, ka tautas druvā briestu Pilnas vārpas zelta graudos, Bagāts rudens mantas šķiestu, Vērpdams bārus saules audos.

Dod, ka mūsu baltos krastos Patiesība zied un daile, Ka mums dēlu dzimums rastos, Kam ir gļēvums svešs un baile.

Bet kas sevi cienīdami, Vairo savas tautas cieņu, Paši ēnā noiedami, Moda jauno laimes dienu.