Svētā Birgita
Svētā Birgita (dzimusi kā Birgita Birgersdotere 1303. gadā Zviedrijā, mirusi 1373. gada 23. jūlijā Romā) bija astoņu bērnu māte, Romas katoļu baznīcas svētā un Eiropas katoļu līdzaizbildne. Ticīgajiem viņa īpaši pazīstama kā mistiķe un Svētā Pestītāja ordeņa dibinātāja, kurā par pirmo vecāko kļuva viņas meita Katrīna, kura tagad pazīstama kā Svētā Katrīna no Zviedrijas.[1] Pasaulē, dažādās zemēs, arī Zviedrijā, Birgitas vārds laika gaitā ir pārveidojies un tiek lietots dažādi — Birgita, Brigita, Bridžita utt.
| Svētā Birgita | |
|---|---|
 Digitāli restaurēta Salemas baznīcas altārglezna. | |
| Dzimis |
1303. gadā Finsta, Uplande, Zviedrija |
| Miris |
1373. gada 23. jūlijā.svg){kind=small} Roma, Pāvesta valsts |
| Apglabāts | Vadstenas baznīca |
| Kanonizācija | 1391. gada 7. oktobrī — pāvests Bonifācijs IX |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka Birgita Birgersdotere dzimusi 1303. gada 1. jūnijā.[2] Viņas tēvs bija tiesnesis un ietekmīgs cilvēks visā Zviedrijā. Jau bērnībā Birgita ieguva viduslaiku sievietēm netipisku humanitāro un garīgo izglītību.
Daļu savas dzīves Birgita dzīvoja kā laicīga sieviete. 1316. gadā, trīspadsmit gadu vecumā viņa laimīgi apprecējās ar dievbijīgu kristieti, Nerkes grāfistes tiesnesi Ulfu Gudmarsonu, viņu laulībā bija astoņi bērni. Kopā ar savu vīru viņi izveidoja nelielu slimnīcu, kurā bieži apmeklēja slimniekus. Bridžita bija pieradusi kalpot nabadzīgajiem un tika novērtēta par viņas pedagoģiskajām spējām.
Kopš 1335. gada viņa ieņēma galma dāmas vietu karaļnamā. Taču galma spožumam un laicīgās dzīves vilinājumam Birgitas dzīvē nebija nekādas vērtības. Viņas uzskati bija veidojušies kristīgās pazemības gaisotnē.
Atzīmējot laulības 25 gadadienu Birgita kopā ar vīri 1342. gadā devās svētceļojumā uz Svētā Jēkaba kapu Santjago da Kompostellas pilsētā Spānijā. Šajā svētceļojumā Birgitas vīrs saslima un atceļā 1344. gadā nomira. Viņas dzīvē sākās jauns cēliens, kurā Birgita pārcēlās uz Romu un pilnīgi nodevās tikai Kristus godināšanai. Birgita nomira 1373. gada 23. jūlijā Romā. 1374. gadā viņas mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni, kur tās guldīja Vadstenas baznīcā.
1391. gadā pāvests Bonifācijs IX kanonizēja Birgitu par svētu. 1999. gada 1. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par Eiropas debesīgo aizbildni.[1]
Svētās Birgitas 700 gadu atceres svētki
labot šo sadaļuZviedrijā, 2003. gada 31. maijā un 1. jūnijā notika Svētās Birgitas 700 gadu atcerei veltīti valsts mēroga svētki. Svētku viesu vidū bija daudzu Baltijas jūras valstu augstākās garīdzniecības un valdību pārstāji. Latviju pārstāvēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu. Svinīgajos pasākumos piedalījās arī Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija. Svētku dienā tika atklātas izstādes, notika simfoniskās mūzikas koncerti un dievkalpojumi. Vadstenā, kur atrodas Birgitas dibinātais klosteris, Zviedrijas karalis atklāja Svētās Birgitas konventa muzeju.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Svētā Brigita – ģimenes māte, klostermāsa, Baznīcas doktore». Vatikāna Radio. 23/07/2015. Skatīts: 2019-02-12.
- ↑ 2,0 2,1 Spārītis, Ojārs (21.06.2003). "Zviedrija ir un nāk ar savu Svēto Birgitu". Latvijas Vēstnesis (Nr. 94 (2859)).
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētā Birgita |
- «Svētā Brigita». katolis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-23. Skatīts: 2019-02-12.
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |