Sumpurnis
Sumpurnis, arī suņpurnis[1] latviešu mitoloģijā ir ļauna cilvēkveidīga būtne ar cilvēka rumpi un suņa galvu (dažkārt arī putna galvu, vienu aci vai vienu kāju), tas dzīvojot lielos mežos un tērpjoties ar koku lapām. Satrakojušies sumpurņi uzbrūkot cilvēkiem, tos saplosot, apēdot to miesu un izdzerot asinis. Ja cilvēkus uzreiz neēduši, sumpurņi tos esot sasējuši un līdz ēšanai turējuši gūstā pie sevis.[2] Dažkārt sumpurņi savās īpašībās pretnostatīti cilvēkiem, piemēram, kā cilvēku gaļas ēdāji pretstatā dzīvnieku gaļu ēdošajiem cilvēkiem, klejotāji/mednieki pretstatā cilvēkiem-zemkopjiem un nesaprotamā valodā runājošie pretstatā saprotamā valodā runājošajiem cilvēkiem.[1]
Sumpurņiem bijis arī ķēniņš un citi sumpurņu augstdzimušie, kuru goda zīme bijusi pagarā aste, bet tuvākie sumpurņu radinieki bijuši suņi. Dažkārt sumpurņi jaukti ar vilkačiem. Par sumpurņiem, tāpat kā vilkačiem, citus varēja noburt arī burvji, apjožot tiem apkārt jostu, kas burvestības atcelšanai pašiem vai kādam citam bijusi jāatraisa vai jāpārplēš.[2]
1929. un 2019. gadā ar nosaukumu „Sumpurņa pils” noticis Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Janīna Kursīte. Latviešu dievības un gari. Rīga : Rundas, 2020. 212. lpp. ISBN 978-9-93-482977-2.
- ↑ 2,0 2,1 Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 220. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
- ↑ «Izziņots Mākslas akadēmijas karnevāls 'Sumpurņa pils'». Delfi. 2018. gada 27. decembris. Skatīts: 2019. gada 2. februārī.
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |