Algebrā substitūcija (no latīņu: substitūtiō — 'aizstāšana, aizvietošana') ir kādas sākumā dotas mainīgo izteiksmes aizstāšana ar citu mainīgo[1], tādējādi reducējot uzdevumu uz tādu, kuram ir jau zināma risināšanas gaita.[2]

Bikvadrātvienādojumi

labot šo sadaļu

Atrisinot bikvadrātvienādojumu, lieto substitūciju  , tādējādi pazeminot dotā vienādojuma pakāpi un iegūstot kvadrātvienādojumu pēc jaunieviestā mainīgā  , kuram risinājuma gaita jau ir zināma. Atrasto sakņu vērtības pielīdzina apzīmētajai sākotnējā mainīgā izteiksmei un atrod   vērtības.[2]

Piemērs:  

1) Pieņem, ka  

Tātad  

2) Pēc Vjeta teorēmas aprēķina saknes

 

3)  un   pielīdzina  , un aprēķina dotā vienādojuma saknes

 

 

Logaritmiskie vienādojumi

labot šo sadaļu

Ja logaritmiskais vienādojums satur vairākas viena un tā paša logaritma dažādas izteiksmes, tad, ar substitūcijas metodi šo logaritmu apzīmējot ar jaunu mainīgo, iegūst algebrisku vienādojumu, no kura iegūtajām saknēm pielīdzina iepriekš apzīmēto logaritmu, un šo vienādojumu saknes ir arī dotā vienādojuma saknes..[3]

Piemērs:  

1) Pieņems, ka  

Tātad  

2) Pēc Vjeta teorēmas aprēķina saknes

 

3)  un   pielīdzina   un aprēķina dotā vienādojuma saknes

 

 

Eksponentvienādojumi

labot šo sadaļu

Ja dotais vienādojums ir reducēts uz vienādojumu  , kur A,B,C — reāli skaitļi,  , tad vienādojumu var atrisināt, lietojot substitūciju  .[3] Ir iespējams šādi atrisināt arī augstākas pakāpes vienādojumus (piemēram, ja tas satur  ), taču tad vienādojumam jābūt strukturētam tā, ka, ieviešot jauno mainīgo, visi mainīgie   tiek aizstāti un substitūcijas rezultātā tiek iegūts atrisināms algebrisks vienādojums atkarīgs no  .

Piemērs:  

1) Pārveido vienādojumu

 

2) Pieņem, ka  

Tātad  

3) Pēc Vjeta teorēmas aprēķina saknes

 

4)  un   pielīdzina   un aprēķina dotā vienādojuma saknes

 

 

Nevienādības

labot šo sadaļu

Nevienādību gadījumā var rīkoties līdzīgi vienādojumiem — tiek izmantota substitūcija pēc vienādojumu analoģijas, tad tiek atrisināta nevienādība pēc jaunieviestā mainīgā, un iegūtos intervālus pielīdzina apzīmētajai mainīgā izteiksmei. Iegūtās nevienādības atrisinot, iegūst atrisinājuma intervālus sākotnējai nevienādībai.[4]

Piemērs:  

1) Pārveido nevienādību

 

2) Pieņem, ka  

Tātad  

3) Atrisinot nevienādību, iegūst, ka

  jeb  

4)   vietā ievieto   un nevienādību sistēma atrisina

   

 

  1. Dainis Kriķis, Kārlis Šteiners. Algebra 10.—12. klasei, I daļa. Zvaigzne ABC, 1998.. ISBN 9984-17-178-7.
  2. 2,0 2,1 R. Kalniņš. Algebra un elementārās funkcijas. Rīga : Izdevniecība "Zvaigzne", 1969.
  3. 3,0 3,1 Baiba Āboltiņa, Dainis Kriķis, Kārlis Šteiners. Matemātika 12. klasei. Zvaigzne ABC, 2013. ISBN 978-9934-0-3418-3.
  4. Evija Slokenberga, Inga France, Ilze France. Matemātika 12. klasei. Lielvārds, 2011. ISBN 978-9984-11-312-8.