Sušrutas samhita (sanskritā: सुश्रुतसंहिता) jeb Sušrutas sakopojums ir Sanskritā uzrakstīts ķirurģijas un medicīnas traktāts, kas apkopo Senās Indijas zināšanas par ķirurģiskajiem instrumentiem un ārstnieciskajiem preparātiem no aptuveni 10. gadsimta p.m.ē. līdz 1. gadsimtam m.ē. Tas tiek uzskatīts par vienu no Ājurvēdas pamattekstiem.

Sušrutas piemineklis Haridvārā.

Par sakopojuma pirmautoru tradicionāli uzskata Kaši (Vārānasī) un Taksilas (tagadējā Pakistānā) universitātēs strādājošo ārstu ķirurgu Sušrutu, kas tajā apkopojis sava guru Divodāsas mācību. Pēdējā laika pētījumi liecina, ka sākotnējo tekstu papildinājuši vairāki autori pēc Maurju impērijas sabrukuma, piemēram, Nāgārdžuna Kušānu valsts pastāvēšanas laikā.

Sušruta samhita ir sadalīta divās daļās un 184 nodaļās, apraksta 1120 slimības, ap 700 augu, 64 minerālu un 57 dzīvnieku izcelsmes ārstnieciskos preparātus. Senākās sadaļas ir:

  1. Sūtra-sthāna, vispārīgie principi;
  2. Nidāna-sthāna, patoloģija
  3. Śarīra-sthāna, fizioloģija un anatomija
  4. Cikitsā-sthāna, slimību terapija
  5. Kalpa-sthāna, farmācija
  6. Uttara-tantra, atsevišķo slimību ārstēšana

Ārējās saites

labot šo sadaļu