STOP zīme jeb "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts" ir priekšrocības[1] ceļa zīme, kas aizliedz transportlīdzekļu vadītājiem turpināt kustību neapturot transportlīdzekli tieši pirms krustojuma stoplīnijas apzīmējuma. Gadījumā ja tāda nav — transportlīdzeklis jāaptur tieši pirms šķērsojamās brauktuves malas un jādod ceļš satiksmes dalībniekiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu. Ja pirms krustojuma papildus ir uzstādīta 847. ceļa zīme — jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 134. punktu ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.[2]

STOP zīme Austrālijā

Šī zīme var būt uzstādīta pirms neapsargājamas dzelzceļa pārbrauktuves, speciāla karantīnas posteņa, robežas šķērsošanas vietas un citām vietām, kur ceļu satiksmi aptur ar barjeru vai citā veidā. Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas vai tieši pirms zīmes, ja stoplīnijas nav.[2]

Daudzās valstīs šī ir vienīgā astoņstūrainā ceļa zīme, pateicoties kam to viegli var atpazīt pat ja zīme nav salasāma (piemēram to aizklāj sniegs).[3]

Pirms luksoforu parādīšanās ceļu satiksmi regulēja policijas darbinieki. 1914. gadā Detroitas satiksmes regulētājs Harijs Džeksons uzstādīja pirmo STOP zīmi.[4] Džeksons strādāja nepārredzamā krustojumā, kur bieži notika avārijas un, lai uzlabotu situāciju, viņš uzstādīja baltu kvadrātu ar STOP uzrakstu, kas samazināja ceļu satiksmes negadījumu skaitu.[5][6]

1922. gadā Amerikas Valsts autoceļu un transporta amatpersonu asociācija standartizēja šo ceļa zīmi. 1935. gadā STOP zīmes aprakstu iekļāva Vienoto satiksmes kontroles ierīču rokasgrāmatā (Manual on Uniform Traffic Control Devices).

1968. gada Konvencijā par ceļa zīmēm un signāliem noteica divus STOP zīmes paraugus.[7] 1973. gadā, saskaņā ar GOST 10807—71 standartu, šī zīme parādījās PSRS.[8]

Ārējās saites

labot šo sadaļu