Stola
Stola ir viens no Romas katoļu Baznīcas liturģisko apģērbu elementiem liturģisku funkciju veikšanai, ko nēsā garīdznieki, kas ir saņēmuši ordinācijas sakramentu.
Stola ir no auduma uzšūta lente, kuras galos visbiežāk ir uzšūtas krusta zīmes vai kāds cits kristīgs simbols, kuru garīdznieks uzliek uz pleciem tā, lai stolas abi gali būtu redzami priekšā. To nēsā nesasietu, brīvi krītošu uz leju kā nesasietu šalli, kuras abi gali ir vienādi gari. Diakons stolu nēsā pāri kreisajam plecam, šķērsām paralēli pāri krūtīm no vienas puses un mugurai no otras puses, sastiprinot to pie labajiem sāniem.
Sākotnēji stola bija seno romiešu apģērba sastāvdaļa, ko viņi nēsāja virs tunikas līdz pat Bizantijas impērijas sabrukumam. Kristieši savā liturģijā pārņēma jūdu, grieķu un romiešu tradicionālos tērpus, no kuriem viens ir stola, kas liturģijā kalpo par ordinācijas sakramenta īpašu un redzamu simbolu jeb zīmi.
Stolas atkarībā no liturģijas ir dažādās krāsās. Grēksūdzes sakramenta laikā, ko kalpo garīdznieks, kurš saņēmis ordinācijas sakramentu, izņemot diakonus, virs sutanas uzvelk komžu vai albu, virs kuras uzliek violetu stolu, kas ir grēku piedošanas varas zīme. To garīdznieks lieto, kalpojot biktskrēslā jeb grēksūdzes krēslā, bieži vienu stolas galu uzliekot uz biktskrēsla malas. Bieži pēc grēksūdzes ticīgie noskūpsta stolas galu, pagodinot Kristu, kas darbojas caur ordinācijas sakramentu, caur priestera personu piedodot grēkus.[1] Pāvesta stolas galus vienmēr rotā viņa ģerbonis.