Stobra tievgalis

Stobra tievgalis (dažkārt saukts arī par stobra purnu^{[nepieciešama atsauce]}) ir šaujamieroča vaļējs priekšējais stobra gals, no kura iziet šāviņš. Caur šejieni kā šaujampulvera sprādziena blakusprodukti iznāk ārā arī liesma un dūmi. Stobra tievgalis ir raksturīgs arī lielgabaliem, īpaši liela nozīme tam bija pa tievgali pielādējamos lielgabalos un citos ieročos, kuri bija lietošanā no 16. gadsimta beigām līdz pat 19. gadsimta beigām.

Šautenes SIG 550 stobra tievgalis ar liesmas slāpētāju

Raksturojums

Precīza stobra tievgaļa apstrāde ir izšķiroša šaušanas precizitātei, jo tas ir pēdējais kontaktpunkts starp stobru un šāviņu. Ja starp stobra tievgali un šāviņu pastāv spraugas, izejošās dzinējmateriāla gāzes izplatīsies nevienmērīgi un novirzīs šāviņu no tā iecerētās trajektorijas. Stobra tievgaļa apveids ir tipiski izstrādāts, lai pasargātu stobra vītnes no bojājumiem, tā, ka tas parasti ir izdobts vai aizsargāts ar izliektu „kroni”. Bieži tas ir apgādāts arī ar liesmu slāpētāju (īpaši raksturīgs AK tipa šautenēm). Plakanā, priekšējā ieroča stobra daļa, kas to ietver, ir stobra tievgaļa plakne. Ieroča stobra priekšējais gals bieži tiek stiprināts ar tulpes veida paplašinājumu, ko sauc par stobra tievgaļa paresninājumu (izcilni). Ja tiek izmantots grauds vai stobra tievgaļa tēmēklis, tas tiek uzstādīts uz izciļņa. Dažos ieročos, piemēram, haubicēs, taisnstūra formas stobra tievgaļa stīpa tiek izlieta izciļņa vietā tā pastiprināšanai.

Drošība

Parasti izšķir 4 galvenos ieroča drošības likumus. 2. likums skan šādi: Nekad nevērs stobra galu pret jebko, ko tu nedomā nošaut. Stobra tievgalis ir caurums, kur izšautās lodes iziet. Ja tiek izšauts nejauši, nodarījuma iespēja ir ievērojami samazināta, ja stobra gals ir vērsts drošā virzienā. Nekad pavirši nedrīkst vērst stobru uz cilvēkiem, virsmām, kas var tikt cauršautas, vai uz īpašumu. Neievērojot šo likumu, ieroča lietotājs var nodarīt ievērojamu kaitējumu citiem.