Stirnurags
Stirnurags ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, Lielupes kreisajā krastā starp Buļļuciemu un Lielupi.
| Stirnurags | |
|---|---|
| Pilsētas daļa | |
 Skats uz Stirnuragu no Lielupes | |
 Stirnuraga novietojums Jūrmalā | |
| Koordinātas: 56°59′00″N 23°53′00″E / 56.98333°N 23.88333°EKoordinātas: 56°59′00″N 23°53′00″E / 56.98333°N 23.88333°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Pilsēta | Jūrmala |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,5 km2 |
| Augstums | 3 m |
| Iedzīvotāji (2008)[1] | |
| • kopā | 370 |
| • blīvums | 246,7/km² |
 Stirnurags Vikikrātuvē | |
Nosaukums
labot šo sadaļuVietas nosaukums cēlies no smilšu un sakņu sanesumiem Lielupes krastā, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "ragiem".
Vēsture
labot šo sadaļu
1495. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs nodeva lēnī šo apvidu Lielupes plostu pārcēlājam Jānim Bildringam (Büldring). Pēc 1660. gada līguma hercogam Jēkabam izdevās paturēt tiesības uz Slokas un Bulduru muižām, un Kurzemes—Zviedrijas robeža gāja gar hercoga Bulduru un zviedru valdībai piederošās Buļļu muižas robežu. Kad 1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā, no jauna nācās izveidot pārceltuvi pie Lielupes grīvas no Vārnukroga uz Buļļu muižas plosta krogu, kas ceļotājiem no Rīgas kalpoja kā robežpāreja uz Kurzemes hercogisti.
Zemnieku—zvejnieku mājas un plosta krogu vairākkārt nācās celt no jauna ceļojošās smilšu kāpas dēļ. 1832. gadā tagadējā Stirnuraga krastā bija Zubriņu (Subring) mājas un vēl 1891. gadā tas attēlots kā Buļļu muižai piederīga zeme.[2]
1920. gada 2. martā Latvijas valdība šo apvidu iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā tas bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. Kopš 1959. gada 11. novembra atrodas atjaunotajā Jūrmalas pilsētā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
- ↑ P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 43 un 101 lpp.