Atvērt galveno izvēlni

Stepju gazeles, stepju gazeļu ģints (Procapra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas. Tās visas mājo Centrālāzijas stepēs un pustuksnešos. Nesenā pagātnē visas šīs ģints sugas tika klasificētas gazeļu ģintī (Gazella).[1]

Stepju gazeles
Procapra (Hodgson, 1846)
Mongolijas gazele (Procapra gutturosa)
Mongolijas gazele (Procapra gutturosa)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaDobradži (Bovidae)
ApakšdzimtaAntilopju apakšdzimta (Antilopinae)
ĢintsStepju gazeles (Procapra)
Stepju gazeles Vikikrātuvē

Fosiliju atradumi liecina, ka stepju gazeles ir vecākā gazeļu grupa. Vecākās fosilijas ir atrastas Centrālāzijā un tās ir saglabājušās no pliocēna beigām un pleistocēna sākuma. Tajā laikā Centrālāzijā klimats bija maigāks, mitrāks un siltāks. Mūsdienu stepju gazeles ir pēcteces aizvēsturiskajai pliocēna gazelei Gazella sinensis,[2] kuru medīja senie neolīta cilvēki Kukunora ezera krastā Ķīnā.[3]

Izskats un īpašībasLabot

Stepju gazeles ir samērā nelieli, eleganti pārnadži ar graciozu ķermeņa uzbūvi, garām, tievām kājām un smalkām galvām. Tēviņi nedaudz lielāki nekā mātītes. Ragi ir tikai tēviņiem.[4][5] Gazelēm ir raksturīgs ruds matojums, vēders gaišs, gandrīz balts. Ziemā kažoks izaug biezāks un garāks kā vasarā. Lielākā ģintī ir Mongolijas gazele (Procapra gutturosa), kuras augstums skaustā ir 84 cm.[5] Salīdzinoši abām pārējām gazeļu sugām lielāko tēviņu augstums plecos ir apmēram 65 cm.[4][6]

Gazeles ir ļoti ātri dzīvnieki un īsā distancē spēj sasniegt ātrumu ap 80 km/h, toties garā distancē spēj ilgstoši skriet ar ātrumu 48 km/h.[7] Tās mājo stepē un pustuksnešos gan augstkalnu ielejās, gan zemieņu līdzenumos.

SistemātikaLabot

AtsaucesLabot