Marģers Stepermanis

(Pāradresēts no Stepermanis)

Marģers Stepermanis (1898—1968) bija latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960), Latvijas Universitātes profesors (1961).

Marģers Stepermanis
Marģers Stepermanis
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 15. augustā
Bauska, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1968. gada 21. decembrī (70 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Stepermaņu Krustiņš
Zinātniskā darbība
Zinātne Latvijas vēsture
Darba vietas Latvijas Universitāte,
Latvijas Vēstures institūts,
LZA Vēstures un materiālās kultūras institūts
Alma mater Latvijas Universitāte,
Parīzes Universitāte
Pasniedzēji Roberts Vipers
Studenti Saulvedis Cimermanis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauskā rakstnieka Stepermaņu Krustiņa ģimenē. Mācījās Jelgavas elementārskolā, tad Jelgavas reālskolā.

Piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919—1920). Studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā (1923-1927) pie profesora Roberta Vipera. 1931. gadā viņš saņēma Latvijas Universitātes stipendiju divu gadu studijām Parīzes Universitātē. Pēc atgriešanās Rīgā 1933. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju "Aizkraukles K. F. Šulcs un viņa sabiedriskā darbība" un 1936. gadā tika ievēlēts par Jauno laiku katedras privātdocentu, vēlāk par docentu. 1936. gadā M. Stepermani iecēla par Latvijas Vēstures institūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.

Pēc Otrā pasaules kara Marģers Stepermanis strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā par direktora vietnieku zinātniskajā darbā (1946—1949), vēlākajos gados par sektora vadītāju, paralēli pildot docenta pienākumus LU Vēstures fakultātē. 1960. gadā viņš aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750—1784", 1961. gadā tika ievēlēts par LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes vispārējās vēstures katedras vadītāju un profesoru.[1]

Miris 1968. gada 21. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

  • Pirmās cīņas par dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē 1750—1764. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" 1931. - 10. un 11. numurs
  • Latviešu stāvoklis XVII un XVIII gs. un apgaismotāju kustība Latvijā. "Literatūra", 1935
  • Uzbrukums latviešu tautībai zemnieku brīvlaišanas laikmetā. "Senatne un Māksla", 1936. gada 4. numurs
  • Latviešu apgaismotāji XVIII gadsimtenī. krājums "Vēstures atziņas un tēlojumi", 1937.
  • "Piezīmes" Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši..." jaunajam izdevumam (1953)
  • Latviešu tautas dzīves veids un kultūra vēlā feodālisma periodā (XVII—XVIII gs.). "Latvijas PSR vēstures" pirmā sējuma XV nodaļa (1953)
  • monogrāfija "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750—1784" (1956)
  1. Viņa zeme — Latvija, Latvijas vēsture, viņš — Latvijas zemei, Latvijas vēsturei[novecojusi saite] Saulvedis Cimermanis. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 347/348 (1408/1409) 1998. gada 20. novembrī