Stensils

Stensils (no angļu: stencil — 'trafarets') ir ielu mākslas žanrs, kurā, izmantojot trafaretu, spiežamotu vai krāsas aerosolu, veido grafisku vienkrāsas vai vairākkrāsu attēlu uz virsmas pilsētvidē (sienas, pamestas vai apdzīvotas mājas, tilti, ceļu pārvadi utt.).

Visbiežāk tie ir asprātīgi attēli, īsi izteikumi vai abi kopā, kas aktualizē kādu sociālu vai politisku problēmu. Tas stensilu tuvina tādam žanram kā plakāts, kura uzdevums ir vai nu skatītāju sasmīdināt, samulsināt vai sapurināt, likt aizdomāties. Tieši tādēļ stensils kā žanrs parasti piedzīvo savu pieaugumu mirkļos, kad sabiedrība pārdzīvo kādas sociālekonomiskas pārmaiņas vai krīzi. Stensils dod iespēju katram parastajam iedzīvotājam izteikt savu viedokli — anonīmi, bez maksas un ļoti publiski.

Trafaretu izgriež no kartona, plastikāta vai skārda, veidojot tekstu vai attēlu. Tad trafaretu liek pie virsmas, un noklāj — uzspiežot vai izsmidzinot, — ar krāsu — noņemot trafaretu no sienas uz tās paliek izgrieztās figūras nospiedums, ko veido cauri trafaretam tikusī krāsa. Bieži vien tie tiek atkārtoti un variēti cieši izkārtojot uz sienas. Tie var būt vienkrāsaini, vai daudzkrāsaini, veidoti no vairākiem trafaretiem, ko secīgi uzklāj darba virsmai. Stensilu autori, kuri uzzīmēto izgriež un tiražē kā uzlīmes, vienu un to pašu domu var izpaust neskaitāmos variantos.

Žanra rašanās un attīstība

Stensilu izcelsme parasti tiek saistīta ar Dienvidamerikas un Dienvideiropas zemēm, kur 20. gadsimta pirmajā pusē trafaretus sāka izmantot apspiestie sabiedrības slāņi kā vienīgo daudzmaz drošo sociāli politiskā protesta formu. Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā Itālijas fašisti izmantoja stensilus savas propagandas nolūkos.

Situācija kvalitatīvi mainījās 1960. gadu beigās Francijas studentu maija nemieros izmantoja šo pilsētmākslas formu sava viedokļa paušanai. Taču nemieru ideoloģijas veidotāji — situacionisti, — stensilu pacēla jaunā kvalitātē padarot tos gan saturiski, gan grafiski daudz kvalitatīvākus, kas ļāva sākt pieskaitīt stensilu modernajai mākslai.

Mūsdienās stensils ir kļuvis ne tikai par ielu kultūras sastāvdaļu, bet tiek izmantota arī kā interjera un dizaina elements. Ja agrāk savu istabu, biroju, ēku sienas cilvēki krāsoja, apšuva vai aplīmēja ar tapetēm, tad tagad ir ne tikai populāri, bet arī jau ierasti izmantot sienu dekorēšanai arī stensilus. Visai bieži šo tehniku, lai vairāk piesaistītu mērķauditoriju, sāk izmantot arī reklāmā.

Stensils Latvijā

Arī Latvijā ir sastopami autori, kas veido darbus šajā tehnikā, taču to ir visai maz, jo žanrs prasa zināmu intelektuālo piepūli un prasmi zīmēt. 2006. gada jūlijā Jelgavas kultūras nama otrajā stāvā tika atklāta Trešā starptautiskā grafiti festivāla ietvaros stensilu un foto izstāde, kurā savus darbus izstādījuši pieci stensila mākslinieki no Latvijas — Saimis, PAL, lphnt, ZAI un Četrinieks.^[1]

2012. gadā ielu mākslinieku vidū parādījās jauns autors Dainis Rudens ar vārdu Rudens Stencil, kura kopā ar KIWIE radītais stensils "Saule, Pērkons, Daugava" Tallinas ielā 46 ir izmērā ziņā lielākais mākslas darbs Latvijā un kādu laiku bija arī lielākais mākslas darbs visās Baltijas valstīs.^[2]

Ievērojamākie mākslinieki

Visai ievērojamu daļu no stensiliem veido profesionāli mākslinieki, jo attēls ir izteikti grafisks un prasa specifiskas prasmes. Viens no pirmajiem, kas pievērsās trafaretu tehnikai, bijis Francijas studentu nemieru laikā Blek Le Rat, paceļot stensilu grafiskās kvalitātes kritēriju latiņu līdz mākslas līmenim. Liela daļa autoru lieto pseidonīmus, jo žanrs bieži ir saistīts ar nekustamā īpašuma bojāšanu, kas ir krimināli sodāma rīcība.

Viens no populārākajiem mūsdienu autoriem, kuru bieži piemin medijos, ir Londonā darbojošais Banksy (viņa īstais vārds nav zināms), kurš ir kļuvis populārs visā pasaulē, un viņa darbu pircēju vidū ir tādas zvaigznes kā Andželīna Džolija un Kristīna Agilera.^[3]

Igaunijas stensila mākslinieks Edvards fon Lenguss ir ieguvis vairākus valsts apbalvojumus.