Starptautiskie grāmatvedības standarti

20. gadsimtā pasaulē bija novērojama tirgus, jo īpaši finanšu tirgu, globalizācija. Tirgu globalizācija radīja nepieciešamību pēc finanšu grāmatvedības starpvalstu harmonizācijas; bija nepieciešams, lai komersantu finanšu pārskati būtu saprotami šo komersantu ārvalstu darījumu partneriem.

Lai veicinātu finanšu grāmatvedības starpvalstu harmonizāciju, 1973. gadā Lielbritānijā tika izveidota starptautisko Grāmatvedības standartu padome. Starptautisko grāmatvedības standartu padome uzrauga Starptautisko grāmatvedības standartu valdi.

Starptautisko Grāmatvedības standartu valde izstrādā un pieņem Starptautiskos Finanšu pārskatu sagatavošanas standartus.[1]

Saskaņā ar Starptautisko Grāmatvedības standartu valdes sniegto informāciju uz 2009. gada 20. februāri vairāk kā 100 pasaules valstis bija jau ieviesušas Starptautiskie Finanšu pārskatu sagatavošanas standartus vai uzsākušas šo standartu ieviešanas procesu.[2]

Tām uzņēmējdarbībās, kuru vērtpapīrus kotē kādas Eiropas Savienības dalībvalsts regulētā tirgū, ir pienākums sagatavot savus konsolidētos finanšu pārskatus pēc Starptautiskajiem Finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem. Konsolidētie finanšu pārskati ir uzņēmumu grupas jeb koncerna finanšu pārskati.

Finanšu pārskata mērķis un lietotāji

Finanšu pārskatu mērķis - nodrošināt plašu finanšu pārskatu lietotāju loku ar tādu informāciju par uzņēmuma vai iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas ir noderīga saimnieciska rakstura lēmumu pienemšanā.

Finanšu pārskatu lietotāji ir esošie un potenciālie investori, darbinieki, aizdevēji, piegādātāji un citi piegādātāju kredīta devēji, pircēji, valsts un tās institūcijas un sabiedrība.[3]

Finanšu informācijas kvalitātes pazīmes

Lai finanšu pārskati būtu noderīgi to lietotājiem, tajos iekļautajai informācijai jābūt kvalitatīvai. Finanšu informācijas kvalitātes pazīmes ir šādas:

• Saprotamība. Ir svarīgi, lai finanšu pārskatu lietotāji saprastu finanšu pārskatā iekļauto informāciju.

• Salīdzināmība. Finanšu pārskatā uzrāda ne tikai pārskata posteņa atlikumus, bet arī attiecīgo posteņu atlikumus iepriekšējā periodā.

• Atbilstība. Lai finanšu informācija būtu atbilstīga, tai jābūt noderīgai saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanā. Informācija ir atbilstoša, ja tā ietekmē finanšu pārskata lietotāju lēmumus, palīdzot viņiem novērtēt pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus un apstiprinot vai labojot viņu iepriekšējos vērtējumus. Informāciju uzskata par būtisku, ja tās neuzrādīšana vai sagrozīšana finanšu pārskatā var ietekmēt ši finanšu pārskata lietotāju lēmumus. Būtiskums ir atkarīgs no posteņa vai kļūdas relatīvā lieluma konkrētajā informācijas neuzrādīšanas vai sagrozīšanas situācijā.

• Ticamība. Informāciju uzskata par ticamu, ja tajā nav nozīmīgu kļūdu, tā nav subjektīva, kā arī precīzi uzrāda darījumus un citus notikumus, ko tai vajadzētu uzrādīt vai kuru atspoguļojumu no tās pamatoti sagaida. Lai informācija būtu ticama, tai:
• precīzi jāuzrāda darījumus un citus notikumus, ko tai vajadzētu uzrādīt vai kuru atspoguļojumu no tās pamatoti sagaida;
• jāuzrāda darījumus un notikumus, kurus tai vajadzētu uzrādīt, ne vien pēc to juridiskās for'mas, bet arī, ņemot vērā to būtību un ekonomisko saturu;
• jābūt neitrālai;
• jābūt sagatavotai saskaņā ar piesardzības principu;
• jābūt pilnīgai.[4]

Atsauces

1.Justīne Jaunzeme, “Praktiskie piemēri starptautiskajos finanšu pārskatu sagatavošanas standartos”, Ventspils Augstskola, 2009.g., — 8.lpp.;

2.Justīne Jaunzeme, “Praktiskie piemēri starptautiskajos finanšu pārskatu sagatavošanas standartos”, Ventspils Augstskola, 2009.g., — 9.lpp.;

3.Justīne Jaunzeme, “Praktiskie piemēri starptautiskajos finanšu pārskatu sagatavošanas standartos”, Ventspils Augstskola, 2009.g., — 10.lpp.;

4.Justīne Jaunzeme, “Praktiskie piemēri starptautiskajos finanšu pārskatu sagatavošanas standartos”, Ventspils Augstskola, 2009.g., — 11.-14.lpp.;

Izmantotā literatūra

Justīne Jaunzeme, “Praktiskie piemēri starptautiskajos finanšu pārskatu sagatavošanas standartos”, Ventspils Augstskola, 2009.g., — 93 lpp.

Skatīt arī

Openproj