Stāmerienas sagša
Stāmerienas sagša ir sevišķi krāšņa villaine, kas iegūta latgaļu apdzīvota novada senkapos. Sagša atrasta arheoloģiskajos izrakumos Stāmerienas pagastā pie Ludza ezera, nelielas upītes krastā, netālu no "Skolu" mājām. Sagšu atrada 1898. gadā ārsts Ernests Putniņš[1] atrokot kapu uzkalniņu, kuru pirms tam bija sedzis īpatnējs akmeņkrāvums, ko atzina par iespējamu rituālu veidojumu.[2]
1930. gados un 2017.–2018. gadā izgatavoti sagšas atdarinājumi (kopijas).[3] Stāmerienas villaines rekonstrukcija pēc pasūtījuma darināta Latvijas pārstāvniecības ēkas interjeram ANO Ņujorkā.[4]
Viens no villaines ornamentiem attēlots Stāmerienas pagasta ģerbonī.[5]
Sagšas apraksts
labot šo sadaļuArheologi Stāmerienas sagšas izcelsmi datē ar vēlā dzelzs laikmeta agrīno posmu (10.-11.gs). Sagšai ir latgaļu villainēm raksturīgais izmērs (112x76 cm). Tā austa no zilas parupjas vilnas dzijas trīsnīšu tehnikā (divi audu pavedieni vienā pusē velku diegam, trešais - otrā pusē).[3]
Ievērojamākais ir sagšas greznais rotājums. Sagša izrakstīta ar zeltainas bronzas gredzentiņu ornamentiem. Katrs gredzentiņš ir audumā ielocīta neliela (7x3mm) stīpiņa. Atrastie sagšas fragmenti ļāva identificēt 34 ornamentus, no kuriem 24 ir dažādu veidu ugunskrusti, savukārt no tiem 14 ornamenti parādās vienu reizi, bet pieci atkārtojas divas reizes. Ugunskrusti ieausti simetriski visā villaines garumā. Katrā villaines stūrī ir ugunskrusta ceturksnis, no kura uz abām pusēm gar villaines malām iet trīsstūrīšu rinda, no kuriem katrs trešais ir rotāts ar dubultjumtiņu. Villainei gar malām piešūta 2,5 cm plata apauda, kurā ieausti grezni ugunskrusta veida rotājoši elementi. Villaines galos pie šaurākās apaudas piestiprinātas bārkstis.
Kalendārās likteņzīmes sagšā
labot šo sadaļu
Aplūkojot Stāmerienas sagšas ugunskrustus, var redzēt, ka tie pakāpeniski attīstījušies. Ugunskrusta vienkāršākais veids tiek bagātināts ar dažādu formu atzariem. Dažādie ugunskrusta veidi satur bez centra 16, 24, 36, 48, 72, 144 un 288 bronzas gredzentiņus. Kalendārā šie skaitļi izteic noteiktus laika periodus. Tāpēc pastāv hipotēze, ka ugunskrustus var uztvert kā laika zīmes, kas piktogrammas veidā izteic ilgāku laika periodu - mēnešus vai gadus.
Var uzskatīt par sakritību, ka sagšā ierakstīti 24 ornamentālie motīvi, kas atbilst grieķu un latīņu alfabēta burtu skaitam. Bet tikpat labi tās ir vēl nezināmas ornamentālā raksta zīmes, kuras nav izdevies atminēt. Pārliecinoša atbilde vēl nav rasta.[6]
Avoti
labot šo sadaļu- Balodis F. Vēlais dzelzs laikmets.- Latvijas archaioloģija. R., 1926, 70.-125.lpp
- Villaines rekonstrukcija.- Latvijas konversācijas vārdnīca, 10.sej.- R., 1933.-1934., 20290.lpp
- Miezītis O. Villaines stāsta par senatni.- Dzirkstele, 1990.g. 16.augusts
- Latviešu tautas tērpu vēsture.- 2007.g. faksimilizdevums no 1936.g. izdevuma.- 33.-37.lpp
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Putniņš Ernests».
- ↑ Brastiņš E. Stāmereenes sagša.- Latvijas Saule, 1923, 2.nr., 10.-12.lpp
- ↑ 3,0 3,1 «Interesanti fakti par Gulbenes novadu | Atklāj Gulbeni no jauna!» (latviešu). Skatīts: 2022-04-21.
- ↑ «Gulbenes novads - Gulbenes novada greznā rota – Stāmeriena». www.gulbene.lv. Skatīts: 2022-04-21.[novecojusi saite]
- ↑ «Stāmeriena - Vai zināji, ka Stāmerienas pagasta ğērbonis ir cēlies no Stāmerienas sagšas, kas tiek uzskatīta par greznāko Latvijā atrasto vēlā dzelzs laikmeta (12.gs.) villaini, kuri līdzīga nav zināma nekur citur pasaulē[..] | Facebook». www.facebook.com (latviešu). Skatīts: 2022-04-21.
- ↑ Klētnieks Jānis. Latvju rakstu astronomiskā semantika.- Zvaigžņotā Debess, 1990.g. pavasaris, 7.-15.lpp
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Autentiski seno rotas lietu atdarinājumi Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- Pērkona zīme
- Stāmerienas pagasts
- Ugunskrusts
- Senvēsture