Alberts no Štādes

Alberts no Štādes (miris ap 1264. gadu; vācu: Albert von Stade) bija vācu hronists, Pasaules hronikas autors.

Viņš bija priors, no 1232. gada abats Svētā Benedikta ordeņa klosterī Štādē (pilsēta netālu no Brēmenes, Lejassaksijā). 1240. gadā iestājās franciskāņu klosterī, sāka rakstīt Pasaules hroniku, kurā aprakstīja periodu no pasaules radīšanas līdz 1256. gadam, papildinot to vēl 1260. gadā. Pirmajā daļā Alberts izmantojis dažādas pasaules hronikas, Brēmenes Ādama, Helmonda, Sakšu spoguļa u.c. darbu izvilkumus. Par laiku no 1152. gada lietojis arī Brēmenes sholastiķa Indriķa ziņojumus, bet par vēlākiem laikiem arī paša savāktās ziņas. Hronikā ir plašas ziņas par Livoniju no 1195. līdz 1238. gadam, kaut gan nav pierādāms, ka viņš pats kādu laiku būtu uzturējies Livonijā. Patstāvīgs ir viņa Saules kaujas (1236) apraksts. Diemžēl, līdz mūsdienām nav saglabājusies pati hronika, pieejama tikai tās saīsinātā versija. Nav pieejama, piemēram, ziņa par Brēmenes zemnieku Otbertu, kas 1238. gadā uzstājies kā brīnumdaris, pēc tam aizbēdzis uz Lībeku, no turienes uz Rīgu, kur miris.

Informācijas avoti

• Alberts no Štādes, Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 22.lpp.