Somu jēgeri

Somu jēgeri (somu: Suomen jääkärit, zviedru: Finska jägartrupper, vācu: Finnische Jäger) bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas Impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons (vācu: das Königlich-Preußische Reserve-Jäger bataillon 27) 1916.—1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918. gada 13. februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā. Jēgeri piedalījās Somijas pilsoņu kara kaujās un somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni sastāvā arī Igaunijas un Latvijas brīvības cīņās Pēc kara beigām izveidoja politiski ietekmīgo Jēgeru kustību (somu: Jääkäriliike, zviedru: Jägarrörelsen).

27. Karaliskā Prūšu jēgeru (somu jēgeru) karogs.

Somu jēgeru iecirkņi vācu Austrumu frontē (iesvītroti un iepunktēti) Pirmā pasaules kara laikā. 1916. gadā: 1. pie Misas upes 18. jūlijā — 15. augustā, 2. pie Smārdes 24.-25. jūlijā, 3. Ķemeru tīrelī 15. augustā — 11. septembrī, 1917. gadā: 4. Ziemassvētku kaujas 5. janvārī — 10. februārī, 5. rezerves pozīcijas Tukumā 10. februārī — 24. martā.

Vēsture

Izveide un militārās mācības

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Krievijas Impērijas valdība 1914. gada novembrī izstrādāja Somijas lielhercogistes autonomijas ierobežošanas un pārkrievošanas programmu. Tādēļ daļa no nacionāli noskaņotajiem somu patriotiem nevēlējās cīnīties Krievijas Impērijas pusē un vērsās pie Krievijas ienaidnieka Vācijas, lai tā palīdzētu sagatavot karaspēku Somijas neatkarības cīņām pret Krieviju.

1915. gada janvārī Vācijas Impērijas ārlietu ministrija apstiprināja, ka Vācijas armija ir gatava apmācīt 200 somu karavīru. Izmantojot ārzemju pases, 1915. gada 25. februārī caur Zviedriju Lokštedas militārajā nometnē Holšteinā ieradās 189 vīri, no kuriem 145 bija studenti. Militārās mācības vadīja vācu majors Maksimiliāns Baijers (Maximilian Bayer). Maskēšanās nolūkā somus neuzskatīja par karavīriem, bet gan par civilpersonām, kas viesojas Vācijā. No sākuma viņi izmantoja patruļnieku formas tērpus, vēlāk saņēma vācu kājnieku ietērpu. Viņus dēvēja par musketieriem un noteica, ka militārās mācības ilgs tikai četras nedēļas. 1916. gada janvāra beigās krievu žandarmi sāka aktīvi cīnīties pret "pārbēdzējiem", un Somijā arestēja ap piecdesmit vīru. Neraugoties uz to, 1916. gada pavasarī Vācijā jau bija gandrīz 2000 apmācītu somu karavīru, un viņu vienību Vācijas armijas sastāvā nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.

Kaujas Latvijas teritorijā

No 1916. gada 12. jūnija līdz 24. augustam tas apguva kaujas pieredzi Vācijas 8. armijas Jelgavas grupas (Gruppe Mittau) sastāvā Austrumu frontes iecirknī netālu no Pēterniekiem pie Misas upes. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu majora M. Baijera vadībā pārvietoja uz Rīgas līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916. gada 27. augusta līdz 13. decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Somu jēgeru kauju pozīciju paliekas vēl tagad var atrast Rīgas līča kāpās netālu no Dumbes ciema (skatīt karti). Laiku pa laikam somu bataljons atradās mācībās vai rezervē Tukumā, bet 1917. gada ziemā bataljons cīnījās Ziemassvētku kaujās pie Lielupes.

Pēc ziemas kaujām 27. Karalisko prūšu rezerves bataljonu 1917. gada 25. martā pārvietoja uz Liepāju, kur tas uzturējās līdz pat 1918. gada februārim. Tolaik bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru. Liepājā somus izvietoja vecajās krievu armijas kazarmās Dārza ielā un ēkās, kur tagad atrodas Liepājas 10. vidusskola un Mākslas vidusskola. Daļa virsnieku dzīvoja arī viesnīcā "Kronštat" un pilsētnieku mājās. Mācības notika Liepājas poligonā, šautuvēs, nocietinājumos un Karostā, katru ierindnieku centās sagatavot par apakšvirsnieku. Viņiem mācīja, kā veikt iznīcināšanas, sabotāžas un partizānu operācijas, gatavoja arī par motociklistiem un sakarniekiem, automašīnu un motorlaivu vadītājiem.

Atgriešanās Somijā

Pēc Februāra revolūcijas jēgeri sāka gatavoties atgriezties dzimtenē, pirmie no viņiem ieradās Somijā 31. oktobrī, atvedot lielu daudzumu vācu ieroču. 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību, ko Krievijas boļševiku valdība atzina 1918. gada 4. janvārī. Pēc Brestļitovskas miera sarunu sākšanās somu jēgerus atvaļināja no Vācijas Impērijas armijas.

1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas evaņģēliskajā Svētās Trīsvienības baznīcā. Divas dienas vēlāk, 15. februārī, jēgeri ar kuģiem devās prom no Liepājas ostas, lai caur Vāsas ostu atgrieztos dzimtenē un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Somijā labi apmācītie jēgeri palīdzēja izveidot jauno Somijas valsts armiju, kas uzvarēja pilsoņu karā un cīnījās pret PSRS Ziemas kara laikā no 1939. līdz 1940. gadam un Turpinājuma kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam.

Struktūra

Bataljona komandieri:

• Majors Maksimiliāns Baijers (Bayer, 1916. gada 30. maijs — 1917. gada 7. janvāris)
• Majors Juliuss Knatss (Knaths, 1917. gada 7. janvāris — 29. septembris)
• Hauptmanis Eduards Ausfelds (1917. gada 29. septembris — 1919. gada 13. februāris)
• 1. jēgeru rota (Jäger-Kompanie)
• 2. jēgeru rota
• 3. jēgeru rota
• 4. jēgeru rota
• izlūku rota (Pionier-Kompanie)
• ložmetējnieku rota (Maschinengewehr-Kompanie)
• artilērijas vienība (Zug mit leichten Feldhaubitzen)

• 
  Somu brīvprātīgie
• 
  somu jēgeri frontes pozīcijās (1916)
• 
  bataljona parāde Liepājā (1917)
• 
  somu jēgeru virsnieki Liepājā (1917)
• 
  kopā ar vācu virsniekiem Liepājā (1917)
• 
  spridzinātāju vienība Palangā (1917)
• 
  3. rotas karavīri
• 
  izlūku rotas karavīri
• 
  jātnieku vienība
• 
  Somu jēgeru parāde pēc ierašanās Vāsā (1918)

Piemiņa

Latvijas teritorijā gāja bojā 16 somu jēgeri. Klapkalnciema kapos apglabāti pieci jēgeri, atsevišķā somu kapā Galiņu kapsētā pie Olaines — trīs karavīri. Somu jēgeru mirstīgās atliekas atrodas arī Jelgavas un Tukuma kapos, vairāki karavīri miruši no slimībām. 1929. gadā Klapkalnciemā somu jēgeru piemiņai uzstādīja pieminekli. Padomju okupācijas laikā to iznīcināja, bet tas tika atjaunots 2004. gada maijā. Savukārt 1997. gadā jūras krasta kapās vietā, kur Pirmā pasaules karā laikā 1916. gadā cīnījās somu jēgeri, uzstādīja piemiņas zīmi. Granīta piemiņas akmens simboliski izveidots no Ziemas kara Mannerheima līnijas prettanku nocietinājumos bijuša akmens.

Liepājā Heikki Nurmio sacerēja "Jēgeru maršu", kam vēlāk mūziku uzrakstīja Jans Sibēliuss, te sarakstīta arī Somijas pirmā militārā rokasgrāmata. Viens no jēgeru bataljona virsniekiem vēlāk sarakstīja lugu "Jēgera līgava", kuras sižets stāsta par latviešu meitenes un soma mīlestību.