Solpugas
Solpugas (Solifugae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Solpugas, tāpat kā skorpioni, ir plēsīgi nakts dzīvnieki, kas mīl sausumu, dzīvo tropos un mērenās joslas vissiltākajā daļā. Ķermenis 8 mm - 5 cm, garš, dažreiz pat garāks. Barojas ar posmkājiem. Uzbrukumam izmanto spēcīgās heliceras, kas izveido spīļu pāri un atrodas uz nepilnīgi attīstītajām galvkrūtīm. Tās pakaļējie trīs segmenti ir patstāvīgi. Pedipalpas pēc izskata atgādina kājas, to galos ir izvirzāms maisiņš. Tās izmanto gan kā lokomotorus orgānus, gan kā sīkā laupījuma tvērējorgānus. Elpo ar trahejām. Vēders cilindrisks vai iegareni ovāls, ar desmit posmiem.
Solpugas | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Zirnekļveidīgie (Arachnida) |
Kārta | Solpugas (Solifugae) |
Iedalījums | |
Solpugas Vikikrātuvē |
Sistemātika labot šo sadaļu
Pasaulē ir zināmas ap 900 solpugu sugu.
Kārta Solpugas (Solifugae)
- dzimta Ammotrechidae
- dzimta Ceromidae
- dzimta Daesiidae
- dzimta Eremobatidae
- dzimta Galeodidae
- dzimta Gylippidae
- dzimta Hexisopodidae
- dzimta Karschiidae
- dzimta Melanoblossidae
- dzimta Mummuciidae
- dzimta Rhagodidae
- dzimta Solpugidae
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solpugas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)