Vikipēdija

Smiltāju kaussēne

Smiltāju kaussēne (Peziza ammophila, arī Lamprospora ammophila, agrāk arī Humaria ammophila un Geopyxis ammophila) ir Latvijā vidēji reta kaussēņu ģints sēne, kura Baltijā ir aizsargājama iespējamā apdraudējuma dēļ. Suga iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Igaunijas II aizsardzības kategorijā.[1][2]

Smiltāju kaussēne
Peziza ammophila
Smiltāju kaussēne 2013. gada aprīlī Oregonā, ASV
Smiltāju kaussēne 2013. gada aprīlī Oregonā, ASV
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
ApakšnodalījumsKaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina)
KlaseKaussēņu klase (Pezizomycetes)
ApakšklaseKaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae)
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaKaussēņu dzimta (Pezizaceae)
ĢintsKaussēnes (Peziza)
SugaSmiltāju kaussēne (P. ammophila)
Smiltāju kaussēne Vikikrātuvē

2020. gadā Latvijas Mikologu biedrība izvēlēja to par gada sēni, vēloties saņemt vairāk ziņu par tās augtenēm Latvijā.[3]

Taksonomija

labot šo sadaļu
 
Kāpās pie Keiptaunas, DĀR.

Sēnes pirmais latīniskais nosaukums Peziza ammophila (Saut.) parādās 1841. gadā vāciski izdotajā Zalcburgas (Austrijā) apkaimes sēņu aprakstā, kā atrastai mitrās smiltīs 1839. gada maijā.[4] Citi avoti apgalvo, ka sēnes latīnisko nosaukumu pirmie devuši tikai franču zaldāti, kuri to atraduši Alžīrijā 1847. gadā — Peziza ammophila (Durieu & Mont.). Baltijas jūras piekrastē pirmais sēni atradis Latvijas mikologs F.Štolls 1925. gadā.[5][6]

Daļa avotu pēdējos gados uzskata, ka pareizais nosaukums tagad ir Lamprospora ammophila, bet Peziza ammophila kā atsevišķa suga ir lietojams sēnes varietātei Peziza ammophila f. megaspora,[7] kura viņu versijā droši atrasta tikai Dānijas piekrastē. Citi zinātniskie avoti par Peziza ammophila Saut., 1841 atzīst tieši šo "Dānijas varietāti",[8] bet otru varietāti kā Peziza ammophila Durieu & Mont., 1847 norāda kā sastopamu visā pasaulē, izņemot Dienvidameriku, toties ieskaitot Antarktīdu.[9] Šādas nesaprašanās ar sugām un varietātēm mikoloģijā ir visai biežas, īpaši ar maz pētītām sēnēm. Mazāk specializētā literatūrā parasti tiek aprakstīta viena suga kā Peziza ammophila Durieu & Mont.. Amerikas kontinentā arī nav pārliecības par šīs sugas vienotību vai pat eksistenci, tās vietā savulaik tikušas aprakstītas Sepultaria ģints sēnes.[10] 2016. gada itāļu pētījuma autori secinājuši, ka šī suga patiesībā ir vairāku sugu apvienojums, kuras izdalāmas ģeogrāfiski. Ziemeļu un Viduseiropas suga viņu versijā saglabā veco nosaukumu, Rietumeiropā esot izplatīta tās varietāte P. ammophila f. megaspora, Grieķijā tiek izdalīta jauna suga P. hellenica un Jaunzēlandē arī jauna suga P. oceanica. Bez tam, pētījums neaptver vairākus būtiskus reģionus ar Peziza ammophila izplatību.[11] Pašlaik šai tēmā valda klasifikācijas neskaidrība.

Sēni angliski sauc par Dune cup ("kāpu kausu"), bet nīderlandiski par Zandtulpje ("smilšu tulpi").

Sēnes apraksts

labot šo sadaļu
  • Augļķermenis: Sākotnēji sekli zem smiltīm augoša saplacināta, radiāli krunkaina bumbuļa formā. Krāsa bālgana ar rozā nokrāsu, augšdaļas krāsa no brūngani zeltainas līdz tumši brūnai. Pieaugot augšdaļa izvirzās no smiltīm un sadalās 5—10 daivās ar asiem galiem, atsedzot sēnes brūno līdz sarkanbrūnai iekšieni ar sporu slāni. Izmēri līdz 3x4 cm, reti līdz 7 cm. Garša un smarža nav izšķiramas. Mīkstums gaiši brūns, trausls.
  • Kātiņš: Reizēm sēnei ir arī centrāls pseidokātiņš, kas sastāv no micēlija un smilšu sacietējuma.
  • Sporas: elipsoidālas, gludas, 14-18/8-11 µm. Sporu nobirums balts. Tiek izgrūstas no sēnes, kad tajā iebirst vēja nestie smilšu graudiņi.[5]
  • Aski: 180—230x15—20 µm, cilindriski, pie pamatnes nedaudz tievāki. Katrā askā 8 sporas, Melcera reakcijā galiņi zilē.[10][12]

Augšanas apstākļi

labot šo sadaļu
 
Smiltāju kāpuniedre Ammophila arenaria - tradicionālā smiltāju kaussēnes pavadone.

Saprofīts. Aug smiltīs, īpaši piejūras kāpās, parasti grupās no pavasara līdz vēlam rudenim,[3] lai gan daži avoti apgalvo, ka tikai jūlijā un augustā.[13] Aug Eiropā un Ziemeļamerikā, Latvijā atrasta ap 15 vietās. Par sugas galveno apdraudējumu tiek uzskatīta augteņu — kāpu degradācija. Bieži sastopama kopā ar piejūras kāpās izplatīto graudzāli — smiltāja kāpuniedri Ammophila arenaria,[3][5] arī ar smiltāju auzeni Festuca arenaria.[13] Abas šīs sugas pieder pie dominējošajām Latvijas priekškāpās.[14]

Barības vērtība

labot šo sadaļu

Nav zināma. Tāpat kā citas mazās kaussēnes, tiek automātiski uzskatīta par neēdamu. Ir ļoti grūti atdalāma no smiltīm, un zināms, ka gandrīz visas asku sēnes, ieskaitot pat lāčpurnus, bieži izsauc gremošanas traucējumus bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

labot šo sadaļu

Teorētiski iespējama sajaukšana ar citām kaussēnēm, jo desmitiem no tām ir līdzīga krāsa, tomēr būtiski atšķiras no tām ar savu augšanas vietu un veidu. Citas brūnas kaussēņu sugas smilšu kāpās, tai skaitā augošas kopā ar smiltāju kāpuniedri, nav zināmas.[5] Arī pieaugušas sēnes daivainā augšdaļa, kas atgādina zemeszvaigzni bez centrālā sporu bumbuļa, un augšana pazemē, atšķiras no parastā kaussēņu izskata.[10] Tomēr mežos smilšainās augsnēs atrodamas vairākas līdzīgas sugas, kuras teorētiski var atrasties arī piejūrā, kā Geopora foliacea (kuras ārpuse atgādina gaišbrūnu čiekuru un iekšpuse ir stipri gaišāka kā smiltāju kaussēnei), Geopora sumneriana un Geopora arenicola, kuru iekšpuse pelēka, Geopora sepulta, kura arī izaug pazemē, bet kuras virspuse nekļūst daivaina. Visas šīs sugas parasti aug mežos smilšainās augsnēs un nav raksturīgas piejūras kāpām. Vairums no tām nevārītas ir indīgas.[15]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu (...) sarakstu, p.9.17.
  2. ↑ Protected species of Estonia, category II
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2020 izvēlējusies smiltāju kaussēni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 25. janvārī.
  4. ↑ Sauter, A.E. 1841. Beiträge zur Kenntnis der Pilz-Vegetation des Ober-Pinzgaues in Herzogthume Salzburg. Flora (Regensburg). 24:308. lpp. "P. ammophila mihi; minuta, sessilis, planiuscula, aurantio-lutea, margine acuto denticulato. Auf feuchtem Sandboden bei Mittersill, gesammelt im Mai 1839."
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Nature First: Peziza ammophila Durieu & Mont. - Dune Cup
  6. ↑ Teodorowicz, Feliks: Grzyby wyższe polskiego wybrzeża. 1934, 10. lpp.
  7. ↑ Catalogue of Life: 2019 Annual Checklist
  8. ↑ Global Biodiversity Information Facility: Peziza ammophila Saut., 1841
  9. ↑ Global Biodiversity Information Facility: Peziza ammophila Durieu & Mont.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 MushroomExpert.Com Kuo, M. (2005, July). Peziza ammophila
  11. ↑ Phylogeny and morphology of the Peziza ammophila complex (Pezizales, Ascomycota), with description of two new species and a new form
  12. ↑ «Fungi and Lichens of Great Britain and Ireland: Peziza ammophila». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 25. janvārī.
  13. ↑ 13,0 13,1 «Latvijas.daba: Smiltāju kaussēne (Peziza ammophila)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. septembrī. Skatīts: 2020. gada 25. janvārī.
  14. ↑ «Daba.gov.lv: Piekrastes raksturojums, flora un fauna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 25. janvārī.
  15. ↑ 123Pilzsuche.de: Dünen-Becherling

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltāju kaussēne
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Smiltāju_kaussēne&oldid=4138537"