Smaillapu glīvene
Smaillapu glīvene (latīņu: Potamogeton acutifolius) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas rietumu, centrālajā un austrumu daļā. Latvijā suga sastopama reti, tikai valsts vidus un dienvidaustrumu daļā. Tā veido grupas stāvošos ūdeņos, parasti uz smilšaina pamata.
| Smaillapu glīvene Potamogeton acutifolius (Link) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae) |
| Ģints | Glīvenes (Potamogeton) |
| Suga | Smaillapu glīvene (Potamogeton acutifolius) |
 Smaillapu glīvene Vikikrātuvē | |
Sugu apdraud izbradāšana, piesārņojums un izbraukšana ar laivām. Tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuSmaillapu glīvene ir daudzgadīgs, vidējs (20—60 cm garš) lakstaugs. Augs ir pilnīgi iegremdēts ūdenī. Stublājs ir nedaudz saspiests, tomēr ieapaļš (diametrā 0,2—0,25 cm), pie lapu pamata kārpains un zarojošs. Lapas ir lineāras (5—10 cm garas, 0,2—0,3 cm platas), ar 3 labi saskatāmām gareniskām dzīslām, kas galā savienojas. Bez gareniskajām pamatdzīslām ir arī daudzas sīkas garendzīslas un dažas šķērsdzīslas. Lapas gals ir nosmailots vai dzeloņsmails. Pielapes ir brīvas (ap 2 cm garas) un ar noapaļotu galu. Ziedu vārpas ir īsas (garumā ap 1 cm), ar parasti 4—6 ziediem, vārpas kāts īss. Augļi ir ļoti lieli (ga 0,3—0,5 cm), ieapaļi riekstiņi ar īsu, taisnu knābi, kuram šķautne ir sīkpauguraina. Zied jūlijā un augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «smaillapu glīvene - Potamogeton acutifolius Link - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-07-23.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smaillapu glīvene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)