Skylab 4

Skylab 4 jeb SLM-3 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmosa kuģa otrais un pēdējais pilotējamais lidojums uz orbitālo staciju Skylab. Tas startēja 1973. gada 16.novembrī, un 83 dienas trīs cilvēku apkalpe (Džeralds Kārs, Edvards Gibsons, Viljams Pougs) pavadīja stacijā, uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu.

Skylab 4
Skylab 4 komandas un servisa modulis pie stacijas
KA veids	Kosmosa kuģis
Bāzes platforma	Apollo
Sērijas Nr.	CSM-118
Apkalpe	Džeralds Kārs Edvards Gibsons Viljams Pougs
Starta datums	16.11.1973. 14:01:23 UTC
Starta vieta	Kenedija kosmosa centrs LC-39B
Nesējraķete	Saturn IB
Nolaišanās	08.02.1974. 15:16:53 UTC
Nolaišanās vieta	Klusais okeāns, 31°18′N 119°48′W
Lidojuma ilgums	84 d 1 h 15 min 30 s
NSSDC ID	1973-090A
SCN	06936
Masa	20 847 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Slīpums	50,0°
Periods	93,11 min
apogejs	437 km
perigejs	422 km
Apriņķojumi	1214
Apkalpes attēls
No kreisās: Kārs, Gibsons, Pougs
Programma Skylab
Iepriekšējais Nākamais Skylab 3

Apkalpe

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts, organizācija
Džeralds Kārs	↑↓	Komandieris	1.	ASV, NASA
Edvards Gibsons	↑↓	Zinātniskais pilots	1.	ASV, NASA
Viljams Pougs	↑↓	Pilots	1.	ASV, NASA

Dublieru apkalpe:

• Venss Brends, komandieris
• Viljams Lenuārs, zinātniskais pilots
• Dons Linds, pilots

Lidojuma gaita

Skylab 4 tika palaists 1973. gada 16. novembrī 14:01:23 UTC ar nesējraķeti Saturn IB (SA-208) no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39B. Saslēgšanās ar orbitālajo staciju Skylab notika tajā pašā dienā 21:55:00 UTC.

Viljams Pougs (augšā) un Džeralds Kārs demonstrē bezsvara stāvokli

Skylab stacija pēc kosmosa kuģa atvienošanās

Aktivizējot staciju, apkalpei bija problēmas pielāgoties tādam pašam slodzes līmenim kā viņu priekšgājējiem. Sākotnējais uzdevums izkraut un novietot tūkstošiem lietu, kas bija nepieciešami ilgstošai misijai, arī izrādījās milzīgs. Aktivizācijas secības grafiks noteica ilgus darba periodus ar lielu veicamo uzdevumu klāstu, un apkalpe drīz vien bija nogurusi un atpalika no grafika.

Lidojuma septītajā dienā Skylab žiroskopu stāvokļu kontroles sistēmā radās problēma, kas draudēja drīzumā pārtraukt misiju. Divi žiroskopi nodrošināja stacijai pietiekamu vadību un manevrēšanas spēju. Trešais bija rezervē, ja kāds no pārējiem sabojātos. Žiroskopa kļūme tika saistīta ar nepietiekamu eļļošanu. Vēlāk lidojuma laikā otrs žiroskops uzrādīja līdzīgas problēmas, taču īpašas temperatūras kontroles un slodzes samazināšanas procedūras ļāva otrajam darboties, un turpmākas problēmas neradās.

22. novembrī Gibsons un Pogs veica 6 ar pusi stundu iziešanu kosmosā. Sākumā viņi izvērsa eksperimentu iekārtas un nomainīja filmu Saules observatorijā. Atlikušais laiks tika izmantots nepareizi funkcionējošas antenas labošanai.

13. decembrī apkalpe pamanīja Kohoutekas komētu, un tās novērošanai izmantoja Saules observatoriju un rokas kameras. Viņi ieguva tās spektra mērījumus, izmantojot tālo ultravioleto kameru spektrogrāfu. Viņi turpināja to fotografēt, kad tā tuvojās Saulei.

Darbam virzoties uz priekšu, astronauti sūdzējās, ka viņi izjūt pārāk lielu spiedienu, savukārt zemes kontrolieri sūdzējās, ka apkalpe nepadara pietiekami daudz darba. NASA noteica, ka galvenie veicinošie faktori bija liels skaits jaunu uzdevumu, kas tika pievienoti īsi pirms starta ar nelielu apmācību vai bez tās, un aprīkojuma meklēšana, kas nebija paredzētajā vietā stacijā. Neapmierinātības kliedēšanai tika sarīkota radio konference, kas rezultējās ar darba slodzes grafika izmainīšanu, un līdz misijas beigām apkalpe paveica vēl vairāk darba, nekā sākotnēji bija plānots.

Skylab 4 apkalpe pavadīja daudzas stundas, pētot Zemi. Kārs un Pougs pārmaiņus vadīja sensora ierīces, kas mērīja un fotografēja noteiktas Zemes virsmas objektus. Gibsons ar pārējās apkalpes palīdzību veica Saules novērojumus, ar teleskopu uzņemot aptuveni 75 000 Saules attēlu. Attēli tika uzņemti rentgena staros, ultravioletajā un redzamajā spektra daļās. 1974. gada 21. janvārī aktīvais apgabals uz Saules virsmas izveidoja gaišu plankumu, kas pastiprinājās un pieauga. Gibsons steigšus sāka filmēt šo plankumu. Šī filma bija pirmais Saules uzliesmojuma dzimšanas ieraksts no kosmosa.

8. februārī 02:33:12 UTC Skylab 4 atvienojās no stacijas. 15:16:53 UTC komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā, kur to sagaidīja lidmašīnu bāzes kuģis USS New Orleans. Kosmiskais lidojums ilga 84 dienas 1 stunda 15 minūtes 30 sekundes. Skylab 4 bija pēdējā Skylab misija; stacija no orbītas nogāja 1979. gadā.

Ārpuskuģa aktivitātes

Misija	Slūžu kamera	Kosmonauti	Sākums (UTC)	Beigas	Ilgums	Darbība
Skylab 4	Skylab 4	Edvards Gibsons Viljams Pougs	22.11.1973. 17:42	23. novembris 00:15	6 h 33 min	Skylab ārpusē izvērstas eksperimentu iekārtas un nomainīta filmu kasete Saules observatorijā. Nepareizi funkcionējošas antenas labošana.
Skylab 4	Skylab 4	Džeralds Kārs Viljams Pougs	25.12.1973. 16:00	23:01	7 h 1 min	Kohoutekas komētas fotografēšana ar ekstrēmo ultravioleto elektronogrāfisko kameru un koronagrāfa piesārņojuma kameru. Nomainīta filmu kasete Saules observatorijā.
Skylab 4	Skylab 4	Džeralds Kārs Edvards Gibsons	29.12.1973. 17:00	20:29	3 h 29 min	Kohoutekas komētas fotografēšana, kad tā parādījās no Saules aizmugures. Noņemts termisko pārklājumu eksperimentu panelis.
Skylab 4	Skylab 4	Džeralds Kārs Edvards Gibsons	03.02.1974. 15:19	20:38	5 h 19 min	Pēdējo reizi nomainīta filmu kasete Saules observatorijā. Kohoutekas komētas fotografēšana ar elektronogrāfisko kameru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skylab 4.
• SKYLAB: A CHRONOLOGY NASA History
• SKYLAB SUMMARY NASA History
• Apollo 201, 202, 4 - 17 / Skylab 2, 3, 4 / ASTP (CSM) Gunter Dirk Krebs