Skandināvijas grīslis

augu suga

Skandināvijas grīslis (latīņu: Carex scandinavica) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Ziemeļeiropā jūras tuvumā, tostarp ļoti reti Latvijas rietumdaļas piejūrā, pļavās un ūdenstilpju krastos. Nepietiekamas izpētes un lielās līdzības ar Ēdera grīsli dēļ, izplatības areāls nav nodalāms no Ēdera grīšļa (Carex serotina).

Skandināvijas grīslis
Carex scandinavica (E.W.Davies)
Skandināvijas grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaSkandināvijas grīslis (Carex scandinavica)
Sinonīmi

Carex pulchella (Loennr.) Lindm.;

Carex oederi ssp. pulchella Lönnr.;

Carex serotina ssp. pulchella (Lönnr.) Ooststr.;

Carex viridula var. pulchella (Lönnr.) B.Schmid
Skandināvijas grīslis Vikikrātuvē

Suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]

Apraksts labot šo sadaļu

Skandināvijas grīslis ir daudzgadīgs, 5-20 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.

Augs ir gaiši dzeltenīgi zaļs un veido blīvu ceru. Stublājs ir strupi trīsšķautņains. Lapas ir 0,1-0,25 cm platas un īsākas nekā stublājs. Stublāja galā ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa ar kātiņu, tūlīt zem tās ir blīvi izvietotas 2—4 sievišķo ziedu vārpiņas, kuras ir 0,4-0,7 cm garas un (vismaz augšējās) sēdošas. Sievišķo ziedu vārpiņu seglapas ir ļoti garas, vismaz apakšējā pārsniedz ziedkopu; apakšējās seglapas plātne ir atliekta. Pūslītis ir dzeltenzaļš vai zaļš, 0,2-0,25 cm garš, knābītis taisns un ļoti īss (garumā ap 0,05 cm). Sievišķajā vārpiņā augļa pūslīšu ļoti daudz un tie sīki, blīvi satuvināti. Segplēksne ir dzeltenbrūna, olveidīgi trīsstūraina, vidū ar zaļu svītru, daudz īsāka nekā pūslītis. Riekstiņš (auglis) aizņem visu pūslīša tilpumu. Zied jūnijā.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu