Skaļrunis

Skaļrunis jeb reproduktors ir elektroakustiska ierīce, kas elektriskā signāla enerģiju pārveido akustisko svārstību enerģijā un izplata to apkārtējā telpā skaņas frekvenču diapazonā (no 20 līdz 20 000 Hz).^[1] Skaļruņi parasti tiek ievietoti skandās jeb akustiskajās sistēmās (sarunvalodā — tumbās) — kastveida konstrukcijās, tādēļ nereti šie termini tiek lietoti kā sinonīmi. Skaļruņi atrodas dažādās elektriskās ierīcēs, piemēram, televizoros, personālajos datoros un radiouztvērējos.

Mājas skaļruņu sistēma, kas sastāv no vairākiem skaļruņiem 1. - Vidus-diapazona skaļruņi 2. - Augsto frekvenču skaļruņi 3. - Vidēji zemo frekvenču skaļruņi

Skaļruņu sistēma sastāv no viena, vai vairākiem skaļruņiem, korpusa un elektriskiem savienojumiem. Ja skaļruņu sistēmā ir vairāki skaļruņi, kuri, katrs atveido citu diapazonu frekvences, tad skaļruņu sistēmā ir iekļauts slēgums, kas ienākošo signālu sadala katram skaļrunim piemērotā diapazonā.

Uzbūve

Skaļrunis sastāv no metāla korpusa, pie kura piestiprināts magnēts, un tad pie korpusa ir piestiprināta membrāna ar diafragmu (konisku cauruli), un pie tās piestiprināta spole.

Atsauces

↑ Glen Ballou. Handbook for Sound Engineers. Taylor & Francis, 2013-05-02. ISBN 978-1-136-12253-8.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skaļrunis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Glen Ballou. Handbook for Sound Engineers. Taylor & Francis, 2013-05-02. ISBN 978-1-136-12253-8.

[1]