Sjervas līcis (Antarktīda)
Sjervas līcis
Sjervas līcis

Sjervas līcis (angļu: Cierva Cove, spāņu: Caleta Cierva) vai Fontēna līcis (spāņu: Caleta Fontaine; Čīles avotos) ir ap 4 km plats un līdz 5 km garš līcis Danko krastā Antarktīdā. Ziemeļos līci norobežo Čavdara pussala, dienvidos — Sjervas rags. No Danko krasta līcī noplūst Gregorija un Bregē glečeri.

Līci atklāja un aptuveni nokartēja Beļģijas Antarktiskā ekspedīcija Adriena de Žerlaša vadībā 1898. gada janvārī un kļūdaini to atzīmēja kā Brialmona līci, kas atrodas ap 10 km uz dienvidrietumiem. Līci nofotografēja un uzmērīja FIDS ekspedīcijas 1956.—1958. gados un nosauca par godu spāņu aviokonstruktoram Huanam de la Sjervam (Juan de la Cierva) — pirmā veiksmīgā autožīra izgudrotājam 1923. gadā. Čīles avotos tiek saukts par godu Čīles antarktiskās ekspedīcijas vadītājam 1948.—1949. gados kapteinim Leopoldam Fontēnam Nakinam (Leopoldo Fontaine Nakin).[1]

Līča dienvidrietumu piekrastē Sjervas ragā kopš 1977. gada darbojas Čīles polārstacija Primavera.

Atsauces labot šo sadaļu

Koordinātas: 64°09′S 60°53′W / 64.150°S 60.883°W / -64.150; -60.883