Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (saīsināti LVMI Silava) ir atvasināta publiska persona un atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā[1]. Savas autonomās kompetences ietvaros tas darbojas akadēmisko mērķu sasniegšanai mežzinātnes jomā.
 | |
| Tips | Zinātniskais institūts |
|---|---|
| Dibināta | 1946 / 1991 |
| Atrašanās vieta |
|
| Pakalpojumi | Zinātne un pētniecība |
| Nodarbinātie | >150 |
| Mājaslapa | http://www.silava.lv |
Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju[2].
Darbība
labot šo sadaļuInstitūtā pētniecība tiek realizēta šādos mežzinātnes virzienos:
- Meža ekoloģija un mežkopība
- Meža resursi un meža statistiskā inventarizācija
- Meža selekcija un kokaugu adaptācija
- Ģenētisko resursu centrs
- Meža atjaunošana un ieaudzēšana
- Meža fitopatoloģija un mikoloģija
- Meža entomoloģija
- Meža darbi un meža enerģētika
- Meža fauna un medniecība
- Meža izejvielu pārstrāde
Vēsture
labot šo sadaļuLatvijas mežzinātne vēsturiski 19. - 20. gs. sākumā veidojās vācu un krievu skolas tradīcijās. Ne visas pārmantotās atziņas bija piemērojamas vietējiem klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem. Radās nepieciešamība pēc nacionālas mežzinātnes pētniecības institūcijas[3].
Pirmsākumi
labot šo sadaļuPirmie pētnieciskie darbi neatkarīgajā Latvijā tika veikti Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļā, kur strādāja pasniedzēji E. Ostvalds, R. Markus, A. Kalniņš, K. Melderis, K. Kiršteins, A. Rozēns u.c. 1928. gadā tika nodibināta Meža pētīšanas stacija, kuru vadīja Dr.h.c. Krišs Melderis(1880 - 1942). Stacijā savas darba gaitas uzsāka daudzi pēckara redzamākie mežzinātnieki - E. Kalniņš, P. Delle, L. Lazdiņš, K. Eihe, A. Kundziņš, K. Bušs, V. Lange, I. Rozentāls[3].
Latvijas PSR
labot šo sadaļuPēc Otrā pasaules kara, kad Latvija tika okupēta un iekļauta PSRS sastāvā, šeit tāpat kā citās jauniegūtajās republikās, tika dibināta Zinātņu Akadēmija un tai pakļauti pētnieciskie institūti. 1946. gada 7. februārī pēc Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas pilnsapulces lēmuma tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu institūts. Tā vadību uzticēja koksnes ķīmijas un ķīmiskās tehnoloģijas pamatlicējam Latvijā - Arvīdam Kalniņam (1894 - 1981). 1946. gada beigās institūtā strādāja 38 zinātniskie, 15 zinātniski tehniskie un 7 administrācijas darbinieki. In stitūta darbs notika trīs galvenajos virzienos - koksnes ķīmija, kokapstrādes un koksnes zinātne un mežzinātne. 1951. gadā notika reorganizācija un daļa no institūta tika nodota jaunizveidotajam Bioloģijas institūtam, 1957. gadā - Organiskās sintēzes institūtam. Institūtu pārvietoja uz Vecrīgu - Meistaru ielu 10, jeb "Kaķu māju"[3].
1953. gadā nodibināja Meža pētīšanas staciju "Kalsnava", kur tika ierīkoti parauglaukumi ilglaicīgiem pētījumiem, dabā pārbaudīja izstrādātās inovācijas un mežizstrādes tehnoloģijas.
Kad par PSRS politikas prioritāti tika noteikta visas valsts ķimizācija, 1958. gadā institūtu pārdēvēja par Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtu. Tika izvērsti pētījumi meža ekoloģijā un tipoloģijā, meža meliorācijā, atjaunošanā, selekcijā un ģenētikā. 1963. gadā notika jauna ZA reorganizācija, tika izveidots ZA Koksnes ķīmijas institūts un Latvijas Mežsaimniecības problēmu zinātniski pētnieciskais institūts. Pēdējais līdz ar MPS "Kalsnava" tika nodots Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārraudzībā 1964. gada 22. janvārī. Par tā direktoru tika iecelts Imants Ieviņš[3].
Lai paatrinātu zinātnisko inovāciju pārnesi, 1976. gadā izveidoja zinātnes un ražošanas apvienību "Silava". Tajā ietilpa institūts, Speciālais konstruktoru birojs, Projektēšanas un inženierizpētes organizācija, Eksperimentālā Mežsaimniecības mašīnbūves rūpnīca, Meža pētīšanas stacija "Kalsnava" un Skaitļošanas centrs. Vārdu "Silava" apvienībai esot devis mežzinātnieks Miervaldis Bušs, saistot to ar labi koptu dabīgu jaunaudzi[4]. 1979. gadā institūtā strādāja 280 darbinieki. Paplašinājās pētāmo jautājumu loks, liela uzmanība tika veltīta meža darbu mehanizācijai, meža izstrādei un pārstrādei. 1980. gadā Mežsaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu oficiāli uzņēma Starptautiskajā meža pētīšanas organizāciju savienībā (IUFRO)[3].
Neatkarīgajā Latvijā
labot šo sadaļuPēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā sākās krasas pārmaiņas "Silavas" darbā. Izveidojās Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", kas nonāca Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Pārējās struktūrvienības tika privatizētas. Drastiski samazinājās institūta finansējums un darbinieku skaits. Meža izmēģinājumu stacija "Kalsnava" tika nodota AS Valsts meži. Par institūta direktoru kļuva Zigurds Spalviņš, kuru 1993. gadā nomainīja Imants Baumanis. "Silavas" vadība un zinātnieku kodols spēja pielāgoties jaunajiem zinātnes finansēšanas apstākļiem, saglabāja un attīstīja mežzinātnes institūtu Latvijā[5].
Direktori
labot šo sadaļu- Arvīds Kalniņš (1946 - 1963)
- Imants Ieviņš (1964 - 1990)
- Zigurds Spalviņš (1990 - 1993)
- Imants Baumanis (1993 - 2000)
- Jānis Donis (2001 - 2004)
- Mārtiņš Grodums (2004 - 2007)
- Jurģis Jansons (2007 -
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par valsts aģentūras "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"" nodošanu Zemkopības ministrijas padotībā». LIKUMI.LV.
- ↑ https://www.silava.lv/images/articles/Par%20Institutu/2021-04-07-LVMISilava-Nolikums.pdf
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Pēčs V. Ievadraksts LVMI "Silava" 50 gadu jubilejas izdevumam. Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021. 311 - 316. lpp.
- ↑ Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021.458. lpp.
- ↑ Silavieši. Latvijas mēdiji, 2021