Sila lācītis
Sila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sadzīvē bieži tiek vienkāršoti saukti par tiem līdzīgajām apšubekām, ar kuru un bērzubeku sugām ietilpst vienā lācīšu ģintī.
| Sila lācītis Leccinum vulpinum | |
|---|---|
 Sila lācītis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Sila lācītis (L. vulpinum) |
 Sila lācītis Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa ruda vai dzeltenbrūna līdz sarkanbrūnai, parasti blāva. Platums līdz 20 cm. Forma sākumā gandrīz apaļa, ar kātiņam piespiestu apmali, vēlāk plakani izliekta. Virsmiziņa gluda vai viegli samtaina. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu, vēlāk iegūst dūmaini violetu nokrāsu, griezumu vietās cepurītē sārtojas.
- Stobriņi: Sākumā balti, vēlāk blāvi pelēkbrūngani.. Atveres sīkas, baltas vai krējuma krāsā, sēnei augot kļūst bieži kļūst netīrā okera vai brūnganā krāsā.
- Kātiņš: garš, sākumā vēderains, vēlāk cilindrisks. Garums līdz 20 cm, resnums 2-5 cm, augšdaļa sašaurināta. Ar sīkām sākumā bālganām, vēlāk sarkanīgām līdz tumši brūnām, vecumā melnām zvīņām. Griezumu vietās augšdaļā nokrāsojas violets vai brūngans, apakšdaļā zilzaļš.
- Sporas: vārpstveida-elipsoīdas, gludas, dzeltenbrūnas, masā brūnas, 13-16/4-5 µm.[1] [2][3]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuPriežu mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz novembrim, vislabāk priežu jaunaudzēs sūnās vai uz skuju nobirām.
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama dažādos veidos.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuĻoti līdzīgs dzeltenbrūnajai apšubekai, kura aug zem bērziem un tās cepurīte dzeltenīgi oranža. [4] Tāpat līdzīgs ozolu lācītim, kurš aug zem ozoliem un tā cepurīte sarkani oranža, bet sarkanbrūnās zvīņas uz kātiņa biezākā slānī. [5] Visas šīs sugas no pārtikas viedokļa ir līdzvērtīgas, tāpēc to atšķiršanai ir nozīme tikai no zinātniskā skatupunkta.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 56. lpp.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 190. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ Foto sēnes.lv
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 57. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 198 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sila lācītis |