Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē
"Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē" (angļu: The Presentation of Self in Everyday Life) ir 1959. gadā kanādiešu sociologa Ērvinga Gofmaņa sarakstīta grāmata. Tajā viņš apraksta, kā cilvēki mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem, lai stratēģiski veidotu iespaidu par sevi. Gofmaņa izstrādātā koncepcija ir kļuvusi par pamatu daudziem akadēmiskiem pētījumiem par iespaida vadību gan klātienes attiecībās, gan arī saziņā ar mediju starpniecību.[1]
Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē labot šo sadaļu
Grāmatā "Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē" Gofmanis rakstīja, ka visi cilvēki cenšas saglabāt atbilstošu iespaidu par sevi sociālajā kontekstā, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu no citiem.[2] Gofmanis sociālo mijiedarbību skaidro ar dramatiskas izrādes vai teātra metaforu, aprakstot, ka cilvēku verbālās un neverbālās izturēšanās izvēle sociālajā mijiedarbībā, lai panāktu gaidīto iespaidu, ir pārējo indivīdu vai situācijas gaidu piepildīšana. Šī Gofmaņa "Sevis izrādīšanas" koncepcija parāda, ka jebkura veida sociālajā mijiedarbībā cilvēk cenšas kontrolēt iespaidus par sevi citu cilvēku acīs un uzskatos.
Sevis izrādīšana sociālajos medijos labot šo sadaļu
Pēc sociālo mediju parādīšanās savas sociālās aktivitātes ir izvērsuši arī tiešsaistes vidē, kur tiem ir iespēja veidot savus attēlus, izmantojot tekstu, bildes, skaņu un citas simbolu sistēmas.[3]
Sociālajos medijos cilvēki "operē" ar savu personīgo mājas lapu, fotoalbumiem un statusu, izmantojot tekstu, attēlus, audio, video un citus līdzekļus, ar kuriem tie mijiedarbojas viens ar otru, tādējādi spējot izveidot arvien jaunu sociālo mijiedarbību ar citiem un parādīt sevi neredzamajām auditorijām, bieži vien liekot tām domāt par sevi nepatiesus un maldīgus uzskatus.[3] Piemēram, parādot tiešsaistē sabiedrībai vēlamās un sev tīkamās iezīmes — ievietojot jaunu bildi, kurā izskatās labi vai atzīmējot sevi, dodoties kādā ceļojumā, tādējādi liekot auditorijām noprast par sevi tikai labo, ko arī turpmāk tās no konkrētā indivīda visdrīzāk gaidīs. Runājot par sevis izrādīšanu sociālajos medijos, kopumā pastāv trīs sevis izrādīšanas stratēģijas: pozitīva iespaida sevis izrādīšana, revīzijas iespaidu kontrole un neskaidra iespaida veidošanās izplūdušā kontrolē.[3]
Sevis izrādīšanas sociālajos medijos stratēģijas labot šo sadaļu
Proaktīvā stratēģija norāda, ka cilvēki sociālajos medijos novērtē citu cilvēku uztveri par sevi un vēlas parādīt savu pozitīvo pusi, augšupielādējot fotoattēlus, lai parādītu sevi sev patīkamā un sociāli vēlamā veidā.[3]
Izplūdušā vispārināšanas stratēģija norāda, ka, lai citi neizveidotu stereotipiskus uzskatus par sevi sociālajos medijos, indivīdi mēdz izteikt savas iekšējās domas un jūtas neskaidri, līdz galam neatklājot savu patieso "Es".[3]
Pasīvā stratēģija attiecas uz negatīvo emociju un negatīvās attieksmes kontroli sociālajos medijos.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Meredith Terry, Kate Sweeny, James A. Shepperd. Encyclopedia of Social Psychology. Thousand Oaks : SAGE Publications, Inc., 2007. 836–838. lpp.
- ↑ Ashley Crossman. «An Overview of Goffman's 'The Presentation of Self in Everyday Life'». ThoughtCo (angļu). Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 miyaaagao. «Self-presentation in social media». meco6936 (angļu), 2016-04-21. Skatīts: 2019-11-28.