Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tos sauc arī par koku āpšiem jeb palmu āpšiem.

Seskāpši
Melogale (Saint-Hilaire, 1831)
Ķīnas seskāpsis (Melogale moschata)
Ķīnas seskāpsis (Melogale moschata)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaEirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae)
ĢintsSeskāpši (Melogale)
Seskāpši Vikikrātuvē

Seskāpši dzīvo Āzijā gan atklātos zālājos, gan mežos, sākot ar Indijas ziemeļaustrumiem līdz centrālajai Ķīnai un Dienvidaustrumāzijai. Tos sauc par seskāpšiem, jo atšķirībā no citiem āpšiem tiem ir smaili seskiem līdzīgi purni.

Lai arī daudzās valstīs seskāpši ir aizsargājama suga, tos vietējie iedzīvotāji medī gaļas, kažokādas ieguvei, kā arī tos izmanto tautas medicīnā.

Izskats un ieradumi labot šo sadaļu

Tie ir nelieli dzīvnieki, mazāki nekā Eiropas āpši un Amerikas āpši. Vidēji bez astes tie ir 33—43 cm gari, bet kuplās astes garums 12—23 cm. To kažoki ir tumši brūni vai tumši pelēki, gandrīz melni, ar meln-baltām svītrām uz sejas, pakakles un dažreiz uz muguras.[1] Baltajiem vaigiem centrā ir melns plankums. Deguns, ausis un pēdu apakšas ir rozā.[2] Kā visiem āpšiem tiem ir īsas, spēcīgas kājas, kas piemērotas zemes rakšanai. Seskāpši ļoti labi kāpj kokos.[2]

Seskāpši ir nakts dzīvnieki un barojas ar kukaiņiem, tārpiem, maziem putniem, grauzējiem un augļiem.[1]

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu