Sergejs Vite

Sergejs Vite (krievu: Сергей Юльевич Витте; 1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).

Sergejs Vite 1880. gados

Viņš veicināja Krievijas impērijas rūpniecības izaugsmi, tādēļ viņu iesauca par "Krievijas industrializācijas vectēvu".

Dzīvesgājums

Dzimis 1849. gada 17. (29.) jūnijā Tbilisi. Pēc Kišiņevas ģimnāzijas absolvēšanas studēja fiziku un matemātiku Odesas Jaunkrievijas Universitātē (1866—1870). Strādāja par dzelzceļa ierēdni, 1879. gadā viņu iecēla par Krievijas Impērijas Dzelzceļa nozares izpētes komisijas locekli Eduarda fon Baranova vadībā un viņš piedalījās dzelzceļu standartu izstrādē. 1879. gadā Vite apprecējās ar Nadeždu Spiridonovu, pēc viņas nāves 1891. gadā viņš otro reizi apprecējās ar Matildi Lisaneviču, dzimušu Nuroku. 1892. gadā Vite kļuva par Krievijas Impērijas Dzelzceļu ministru, tad par Finanšu ministru.

Finanšu ministrs Vite (Repins, 1903)

Krievijas delegācijas vadītājs Portsmutā Sergejs Vite (sēž kreisajā pusē, 1905)

Vite panāca zelta standarta ieviešanu Krievijā 1897. gadā, veicināja kapitāla ieplūšanu no ārvalstīm, sekmēja ieguldījumus dzelzceļa būvniecībā (tostarp Lielā Sibīrijas dzelzceļa būvniecībā).

1903. gadā Krievijas impērijas iekšlietu ministrs Vjačeslavs Plēve Viti apsūdzēja ebreju sazvērestībā (Vites otrā sieva bija ebrejiete) un viņš bija spiests atkāpties no finanšu ministra amata, taču kļuva par Ministru komitejas priekšsēdi. 1904. gadā Vite pretojās kara sākšanai ar Japānu un pēc kara bija galvenais sarunu vedējs no Krievijas puses Portsmutas miera noslēgšanā.

1905. gada revolūcijas laikā Vite bija 17. oktobra manifesta autors, kurā ierosināja sākt Krievijas pārveidi par konstitucionālu monarhiju.

1905. gada 19. oktobrī viņš kļuva par Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdi, bet jau 1906. gada 22. aprīlī Sergejs Vite pēc paša lūguma atkāpās no amata. 1907. gadā pārdzīvoja atentātu.

Miris 1915. gada 28. februārī Petrogradā no meningīta.

Izcelsme

Sergeja Vites tēva dzimta bija cēlusies no Kurzemes guberņas. Viņa vectēvs mērnieks Frīdrihs Vite bija mežsarga dēls. Viņa tēvs Jūlijs Vite (1814—1868) Saratovā salaulājās ar Jekaterinu Fadejevu (1821—1897) un no luterticības pārgāja pareizticībā. Tēvam bija seši brāļi, vecākais brālis Alberts Vite (1809—1869) un jaunākais brālis Vilhelms Vite (1829—1879) pēc Tērbatas Universitātes absolvēšanas kļuva par ārstiem, bet Teodors Vite (1822—1879) kļuva par juristu un 1856. gadā panāca dzimtas ierakstīšanu Pleskavas guberņas muižnieku kārtā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Vite.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)