Sergejs Antonovs (1884—1956) bija Latvijas krievu arhitekts.

Sergejs Antonovs
Dzimis 1884. gada 25. augustā
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1956. gada 2. jūnijā (71 gada vecumā)
Rīga, Latvijas PSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvijas krievs
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts
Mākslas virziens funkcionālisms
Sergeja Antonova projektētais Latvijas paviljons 1935. gada Pasaules izstādē Briselē.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1884. gada 25. augustā Rīgā. Mācījās Pētera I reālskolā, studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, pēc tam Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1909—1914), piedalījās arhitektūras konkursos un mākslas izstādēs. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā Sergejs Antonovs atgriezās dzimtenē un strādāja par Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes asistentu un vecāko asistentu (1921—1925). No 1925. līdz 1940. gadam viņš strādāja par mākslinieku dekoratoru Rīgas Krievu teātrī, bija radošā komandējumā Itālijā un Francijā (1926—1927).

1935. gadā projektēja Latvijas paviljonu Pasaules izstādē Briselē. Kopā ar arhitektu Nikolaju Voitu uzvarēja Rīgas rātslaukuma pārbūves plāna konkursā.[1]

Pēc Latvijas okupācijas turpināja darboties kā teātra dekorators, gleznotājs un RPI mācībspēks. Sergejs Antonovs bija arī viens no 1954. gadā uzbūvētās viesnīcas "Rīga" projekta autoriem.

Miris Rīgā 1956. gada 2. jūnijā.[2]

Projektētās ēkas

labot šo sadaļu
  • restorāns "Lido" Jūrmalā (1930),
  • Latvijas paviljona projekta Pasaules izstādei Briselē (1935),
  • Jāņa Pommera kapliča Pokrova kapos (1936),
  • kinoteātri "Gaisma" un "Renesanse" Rīgā (1938),
  • Rīgas Krematorija (1938),
  • ēka Dzirnavu ielā 55/57, laikraksta "Segodņja" redakcijas ēka un tipogrāfija "Rīts" (kopā ar Alfrēdu Birkhānu, 1939),
  • Kredītu bankas sēžu zāles un bankas direktora dzīvokļa interjers,
  • kiosku un dekoratīvo stendu projekti I Mākslas un rūpniecības izstādei Rīgā,
  • viesnīca "Rīga" (1954)