Selsi (angļu: Selsey; izrunā: /ˈsɛlsi/) ir pilsēta (city) un pagasts Anglijā, Rietumsaseksas grāfistes Čičesteras distrikta otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidrietumos 14 km no grāfistes un distrikta centra Čičesteras un 128 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Pilsēta atrodas Menhuda pussalas dienvidu galā pie Selsibila zemesraga. To no visām pusēm ieskauj jūra, līči vai atteka un ar pārējo salu savieno viens ceļš pa dambi, kas lielu palu un vētru laikā pārplūst.

Selsi
pilsēta
Selsey
Selsi (Anglija)
Selsi
Selsi
Selsi (Rietumsaseksa)
Selsi
Selsi
Selsi (Apvienotā Karaliste)
Selsi
Selsi
Koordinātas: 50°44′02″N 0°47′26″W / 50.73389°N 0.79056°W / 50.73389; -0.79056Koordinātas: 50°44′02″N 0°47′26″W / 50.73389°N 0.79056°W / 50.73389; -0.79056
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Anglija Anglija
Reģions Dienvidaustrumanglija
Grāfiste Rietumsaseksa
Distrikts Čičestera
Platība
 • pilsēta 12,28 km2
Augstums 5 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • pilsēta 10 923
 • blīvums 874,3/km²
Laika josla GMT (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Pasta indekss PO19
Mājaslapa www.selseytowncouncil.gov.uk
Selsi Vikikrātuvē

Pilsētas nosaukums cēlies no senangļu valodas Seals-ey — ‘roņu sala’. Senos avotos tā minēta kā Seoles (anglosakšu hronikās), Seleisi (Pastardienas grāmatā 1086. gadā) vai Celesye (Asīzes sējumā 1279. gadā).

Pilsētiņa sākusi augt no 5. gadsimta, kad tā kļuva par anglosakšu vadoņa Elles (Ælle) dibinātās Saseksas karalistes galvaspilsētu. 7. gadsimtā Saseksa kļuva par pēdējo anglosakšu karalisti, kas pieņēma kristietību, bet 715. gadā Selsi Edberhts kļuva par dienvidsakšu bīskapu un nodibināja Selsi abatiju, izbeidzot ticības karus ar kaimiņiem. Abatija uz laiku kļuva par Saseksas reliģisko centru, līdz 1075. gadā bīskapa sēdeklis tika pārcelts uz Čičesteru, kur uzbūvēja katedrāli.

Selsi kā administratīva un reliģiska centra nozīme mazinājās; tā turpināja pastāvēt kā piekrastes zvejas, tirdzniecības un kontrabandas pilsēta. No 1897. līdz 1935. gadam Selsi ar Čičesteru bija savienotas ar dzelzceļu.

  1. «Parish Profiles». Q1334971. Skatīts: 5 augusts 2024.

Ārējās saites

labot šo sadaļu