Selima ala

Selima ala
	Selima ala
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta	Ungārija
Tuvākā pilsēta	Tatabāņa
Koordinātas	47°35′25″N 18°24′25″E / 47.59028°N 18.40694°EKoordinātas: 47°35′25″N 18°24′25″E / 47.59028°N 18.40694°E
Izmēri
Augstums	4 m
Garums	45 m
Platums	12 m
	Selima ala Vikikrātuvē

Selima ala (ungāru: Szelim-lyuk) ir ala, kas atrodas Kē kalnā netālu no Tatabāņas Ungārijā. Ala ir 45 m gara, 12 m plata un 4 m augsta, tā ir veidojusies, ūdenim izskalojot tukšumus kaļķakmens klintī.^[1] Selima alai ir četras plašas ieejas, lielākā no ieejām ir veidojusies, iebrūkot alas griestiem.

Pārskats

Lai gan lietus ūdens dēļ vairākas arheoloģiskās liecības laika gaitā no alas ir tikušas izskalotas, Selima alā ir atrasti akmens rīki, kas radīti vēlajā akmens laikmetā.^[2] Ala tiek uzskatīta par neolīta cilvēku medību nometni vai dzīvesvietu.^[3]

Alas nosaukums ir radies no leģendas par to, ka turku karu laikā alā bija paslēpušies apkārtējo ciemu iedzīvotāji.^[1] Saskaņā ar leģendu sultāna Selima I karaspēks nogalināja alā esošos cilvēkus, aizdedzinot ugunskuru pie alas ieejas un ļaujot dūmiem piepildīt visu alu, tādā veidā nosmacējot tur esošos cilvēkus.^[4] Citas ar alu saistītas teikas vēsta, ka tatāru uzbrukumu laikā alā slēpušies vietējie iedzīvotāji. Viens no puisēniem, kas slēpās, kļuvis ļoti izslāpis, tādēļ viņa māte aizvedusi viņu uz tuvējo avotu. Pie avota viņus sagūstījuši tatāri un viņi bijuši spiesti atklāt slēpšanās vietu. 1930. gados Ungārijas Nacionālais muzejs veica arheoloģiskos izrakumus šajā vietā. Pēc rezultātu noskaidrošanas arheologi secināja, ka šie leģendās aprakstītie notikumi notikuši vairākus gadsimtus pirms turku kariem vai tatāru uzbrukumiem.