Lielā Seldžuku impērija

(Pāradresēts no Seldžuku valsts)

Lielā Seldžuku impērija pastāvēja no 11. līdz 14. gadsimtam centrālajā Āzijā un Tuvajos Austrumos. Impērijas teritorija stiepās no Anatolijas pussalas līdz Pendžabai. Impēriju izveidoja oguzu tjurku izcelsmes sunnītu musulmaņu Seldžukīdu dinastija. Līdz ar seldžuku impērijas izveidošanos, vēsturē sākās tjurku tautu valdīšanas periods Tuvajos Austrumos un seldžukus uzskata par priekštečiem rietumu tjurkiem, kas dzīvo mūsdienu Azerbaidžānā, Turcijā un Turkmenistānā.

Büyük Selçuk İmparatorluğu
Lielā Seldžuku impērija

1037 – 1194

Flag of Seldžuku impērijas

karogs

Location of Seldžuku impērijas
Location of Seldžuku impērijas
Seldžuku impērijas teritorija tās lielākajos apmēros 1092. gadā, kad tās valdnieks bija Meliks Šahs I.
Pārvaldes centrs Isfahana
Valdība Monarhija
Šahi, sultāni, emīri, atabegi
 - 1037—1063 Tugruls I (Tugruls Begs)
 - 1307 Gijats Addins Masuds III
Vēsture
 - Dibināta 1037
 - Likvidēta 17. novembris, 1194
Nauda nav zināms

Seldžukīdu dinastija labot šo sadaļu

Seldžukīdu dinastijas priekštecis ir Seldžuks bejs, kas kalpojis Hazāru kaganāta armijā. Pēc kaganāta sabrukuma, aptuveni 950. gadā viņa vadībā daļa hazāru esot pārcēlušies pie Džendas pilsētas (saukta arī par Hodžendu) un tur pieņēmuši islāmu.

Ārējās saites labot šo sadaļu