Sebastiāns Fetels
Sebastiāns Fetels (vācu: Sebastian Vettel, izrunā: [zeˈbasti̯an ˈfɛtəl]; dzimis 1987. gada 3. jūlijā Hepenheimā, Vācijā) ir vācu autosportists, Formula 1 pilots, četrkārtējs pasaules čempions. No 2021. līdz 2022. gadam pārstāvēja Aston Martin F1 komandu, bet lielākos panākumus guvis kā Red Bull Racing pilots.
![]() Sebastiāns Fetels 2015. gadā
| ||
Personas dati | ||
Dzimis | 1987. gada 3. jūlijā![]() | |
Tautība | vācietis | |
Pārstāvētā valsts | ![]() | |
Profesionālā informācija | ||
Komanda | ![]() | |
Numurs | 5 | |
Seriāls | Formula 1 | |
Formula 1 karjera (![]() ![]() ![]() ![]() | ||
Sezonas | 2007–2022 | |
Sacīkstes | 300 (299 starti) | |
Čempiona tituli | 4 (2010, 2011, 2012, 2013) | |
Uzvaras posmos | 53 | |
Pjedestāli posmos | 122 | |
Pole position | 57 | |
Ātrākie apļi | 38 | |
Pirmās sacīkstes | 2007. gada ASV Grand Prix | |
Pirmā uzvara | 2008. gada Itālijas Grand Prix | |
Pēdējā uzvara | 2019. gada Singapūras Grand Prix | |
Pēdējās sacīkstes | 2022. gada Abū Dabī Grand Prix | |
Komandas | ||
---|---|---|
Sezonas | Komanda | |
2007 | ![]() | |
2007–2008 | ![]() | |
2009–2014 | ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() | |
2015–2020 | ![]() | |
2021–2022 | ![]() | |
Infokaste atjaunota 2025. gada 19. aprīlī. |
Uzvarot 2010. gada F1 sezonas kopvērtējumā, S. Fetels kļuva par visu laiku visjaunāko F1 čempionu. Šo panākumu atkārtoja arī 2011 un 2012. gada sezonā, tādējādi kļūdams par visu laiku jaunāko trīskārtējo F1 čempionu. Ceturto čempiontitulu izcīnīja 2013. gada sezonā, tādējādi ar četriem pēc kārtas uzvarētiem čempionātiem S. Fetels ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem F1 pilotiem.
Karjera
labot šo sadaļu2006. gada F1 sezonas nogalē, kad līdzšinējais testpilots Roberts Kubica kļuva par BMW Sauber pamatsastāva pilotu, S. Fetels kļuva par komandas galveno testpilotu.
2007. sezonā viņš un tautietis Timo Gloks tika apstiprināti par BMW Sauber testu brigādes pilotiem.[1] Kad R. Kubica tika savainots, S. Fetels debitēja F1 sacīkstēs un nobrauca vienu sacīksti viņa vietā. Vācietis finišēja astotais un izcīnīja vienu punktu, tādējādi kļūstot par jaunāko pilotu, kurš ir izcīnījis kādu punktu Formula 1 sacīkstēs, pārspējot Džensona Batona septiņus gadus veco rekordu.[2] Pēc R. Kubicas atveseļošanās S. Fetels atgriezās World Series by Renault sacīkstēs. Augusta sākumā tika paziņots par S. Fetela pāreju uz F1 komandu Scuderia Toro Rosso, aizvietojot tās pilotu Skotu Spīdu. Vēlāk tika papildināts, ka līgums ar Fetelu tika noslēgts līdz 2008. gada beigām.
2008. gada F1 sezonas Itālijas Grand Prix S. Fetels aizvadīja izcili veiksmīgu nedēļas nogali: kvalifikācijā ieguva pirmo starta vietu,[3] bet sacīkstē uzvarēja pirmo reizi savā F1 karjerā.[4]
2009. gada F1 sezonā S. Fetels kļuva par Red Bull Racing komandas pilotu, aizstājot tās sastāvā Deividu Kulthārdu, kurš beidza pilota karjeru.[5] Ķīnas Grand Prix viņš izcīnīja pirmo komandas uzvaru, bet sezonas kopvērtējumā ieguva 2. vietu aiz Dž. Batona, visas sezonas gaitā izcīnot četras uzvaras atsevišķos Grand Prix.
2010. gada F1 čempionātā S. Fetels kļuva par piecu Grand Prix uzvarētāju, tai skaitā uzvarot divās pēdējās sacensībās, Brazīlijas Grand Prix un Abu Dabi Grand Prix. Sezonā iegūtie 256 punkti viņam ļāva kļūt par kopvērtējuma uzvarētāju, tikai par četriem punktiem apsteidzot Ferrari pilotu Fernando Alonso. Tādējādi S. Fetels kļuva par visu laiku jaunāko čempionu F1 vēsturē (iepriekš šis gods piederēja Luisam Hamiltonam).[6][7][8]
2011. gada sezonā, gūstot 11 uzvaras 19 posmos, viņš atkārtoja pirms gada gūto panākumu, uzvaru kopvērtējumā nodrošinot Japānas Grand Prix, kad līdz sezonas beigām bija palikuši četri posmi.[9][10]
2012. gada sezonā S. Fetels turpināja startēt Red Bull komandā. Sezonā pirmo uzvaru izcīnīja Bahreinas Grand Prix. Sākot no Singapūras Grand Prix viņam sākās uzvaru sērija — 4 uzvaras pēc kārtas. Sezonas pēdējā posmā iegūstot sesto vietu sacīkstē, viņš kļuva par trīskārtējo čempionu. Savu ceturto čempiona titulu S. Fetels izcīnīja 2013. gada sezonā, kurā uzvarēja 13 Grand Prix.
2014. gada sezona pilotam nebija veiksmīga un to viņš noslēdza 5. vietā, atpaliekot arī no sava komandas biedra Daniela Rikardo. 2014. gada 4. oktobrī Red Bull paziņoja par S. Fetela aiziešanu no komandas.[11] Komandas direktors Kristians Horners apstiprināja Fetela līguma laušanu ar komandu, kā arī jauna līguma noslēgšanu ar Ferrari 2015. gada sezonai.[12]
2015. gada sezonā Fetels debitēja Ferrari, izcīnot trešo vietu Austrālijas Grand Prix.[13] Pēc tam viņš uzvarēja Malaizijas Grand Prix,[14] kas bija viņa pirmā uzvara sacīkstēs kopš vairāk nekā gada un pirmā uzvara Ferrari komandai kopš gandrīz diviem gadiem. Pēc sacensībām Fetels izrādīja cieņu Mihaelam Šūmaheram, nosaucot viņu par savu varoni, kura dēļ pirmā uzvara ar Ferrari ir vēl īpašāka.[15] Fetels uzvarēja Ungārijas Grand Prix un sezonu kopumā noslēdza trešajā vietā, ar trim uzvarām un 13 goda pjedestāliem.[16]
2016. gada sezonā Fetels sasniedza septiņus pjedestāla finišus, tomēr neuzvarēja nevienā sacīkstē. Viņa 2017. gada sezona Ferrari sākās ar uzvaru Austrālijā, pirmo 18 mēnešu laikā,[17] kam sekoja uzvaras Bahreinā un Monako.[18][19] Azerbaidžanas Grand Prix Fetels avarēja, saduroties ar Luisu Hamiltonu. FIA sīkāk izmeklēja Fetela-Hamiltona incidentu, taču, lai gan Fetels nesaņēma sodu, viņš uzņēmās pilnu atbildību, publiski atvainojoties un apņemoties nākamos 12 mēnešus veltīt personīgo laiku izglītojošām aktivitātēm dažādos FIA čempionātos un pasākumos.[20] Visas sezonas kopvērtējumā Fetels ierindojās otrajā vietā, aiz Hamiltona.
Fetels 2018. gada sezonā uzvarēja piecās sacensībās, tai skaitā Kanādas Grand Prix izcīņā, kur Fetels uzvarēja 50. reizi karjerā, kļūstot par ceturto pilotu, kurš sasniedzis 50 uzvaras. Tomār sezonā kopumā Fetels atkal ieņēma otro vietu, aiz Hamiltona. 2019. gada sezonā Fetels ieņēma piekto vietu, bet 2020. gadā vairs tikai 13. vietu. Vēlāk Ferrari vadība paziņoja, ka nepagarinās līgumu ar Fetelu pēc 2020. gada sezonas, savstarpēji vienojoties.[21]
Fetels pievienojās Aston Martin komandai 2021. gada sezonā, aizstājot Serhio Peresu.[22] Lai arī Fetels, debitējot Aston Martin sastāvā Bahreinā, sacensības uzsāka labi, bet pēc sadursmes ar Estebanu Okonu saņēma soda punktus un sezonas kopvērtējumā nonāca 12. vietā. 2022. gada sezonā Fetels pēc pozitīva COVID-19 testa izlaida pirmās divas sacensības Bahreinā un Saūda Arābijā. Viņu aizstāja Aston Martin rezerves pilots Niko Hilkenbergs.[23][24] 2022. gada jūlijā Fetels paziņoja par aiziešanu no Formulas 1 sezonas beigās.[25]
Formula 1 rezultāti
labot šo sadaļu- Sacīkstes treknrakstā sāktas no pirmās starta pozīcijas.
- Sacīkstēs slīprakstā ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.
† — Nefinišēja, bet ieskaitīts klasifikācijā, jo paveica vismaz 90% no distances
‡ — Iegūta puse no punktiem, jo netika veikti 75% sacīkstes.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «BMW nosauc tos pašus pilotus 2007. gadam (angliski)». GrandPrix. 19.10.2006.
- ↑ «Fetels kļūst par F1 jaunāko punktu guvēju (angliski)». ITV-F1. 17.06.2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.07.2007. Skatīts: 18.06.2007.
- ↑ «Fetelam pirmais "pole position"». eSports. 13.09.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.09.2008. Skatīts: 14.09.2008.
- ↑ «Fetels arī šodien pirmais». eSports. 14.09.2008.[novecojusi saite]
- ↑ «Fetels apstiprināts Red Bull 2009. gadam (angliski)». Autosport.com. 17.07.2008.
- ↑ «Sebastian Vettel wins Formula One world championship in Abu Dhabi». The Guardian (London : Guardian Media Group). 2010. gada 14. novembris. Skatīts: 2010. gada 15. novembris.
- ↑ Tom Cary. «Red Bull's Sebastian Vettel is crowned Formula One world champion». The Daily Telegraph (Yas Marina Circuit, Abu Dhabi : Telegraph Media Group), 2010. gada 14. novembris. Skatīts: 2010. gada 15. novembris.
- ↑ «Sebastian Vettel is youngest F1 champ». ESPN.com (ESPN). Associated Press. 2010. gada 14. novembris. Skatīts: 2010. gada 8. decembris.
- ↑ Fetels — 2011. gada F1 čempions
- ↑ Fetels kļuvis par divkārtēju F1 čempionu
- ↑ «New Team Driver Line Up For 2015». Red Bull Racing. 2014. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. Maijs. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
- ↑ «Red Bull: Sebastian Vettel announced Ferrari intentions on Friday». Autosport. 2014. gada 4. oktobris. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
- ↑ «Hamilton wins Australian race of attrition». Formula 1. 2015. gada 15. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. maijs. Skatīts: 2015. gada 23. marts.
- ↑ James Galloway. «Malaysia GP: Sebastian Vettel beats Mercedes for first Ferrari win». Sky Sports, 2015. gada 29. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. februāris. Skatīts: 2015. gada 29. marts.
- ↑ Mike Wise. «Sebastian Vettel pays tribute to 'hero' Michael Schumacher after Malaysia GP win». Sky Sports, 2015. gada 30. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 31. marts. Skatīts: 2015. gada 30. marts.
- ↑ Lawrence Barretto, Glenn Freeman. «Sebastian Vettel declares Ferrari's F1 year a 'miracle'». Autosport.com, 2015. gada 29. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. decembris. Skatīts: 2015. gada 29. novembris.
- ↑ Adam Woolcock. «Sebastian Vettel wins season-opening Melbourne Grand Prix – as it happened». The Guardian, 2017. gada 26. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 12. augusts.
- ↑ Andrew Benson. «Sebastian Vettel beats Lewis Hamilton in Bahrain thriller». BBC Sport, 2017. gada 16. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. janvāris. Skatīts: 2020. gada 19. marts.
- ↑ Andrew Benson. «Monaco GP: Sebastian Vettel stretches title lead with win». BBC Sport, 2017. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 19. marts.
- ↑ Jonathan Noble. «FIA takes no further action on Vettel after full apology». Motorsport.com, 2017. gada 3. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. septembris. Skatīts: 2020. gada 12. augusts.
- ↑ «Scuderia Ferrari Mission Winnow and Sebastian Vettel decide not to extend their contract». Scuderia Ferrari. 2020. gada 12. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. maijs. Skatīts: 2020. gada 12. maijs.
- ↑ James Galloway. «Sebastian Vettel joining Aston Martin for F1 2021 replacing Sergio Perez». Sky Sports, 2020. gada 10. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. septembris. Skatīts: 2020. gada 10. septembris.
- ↑ «Bahrain Grand Prix: Sebastian Vettel ruled out after positive Covid-19 test». BBC Sport. 2022. gada 17. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. marts.
- ↑ «Formula 1: Sebastian Vettel to miss Saudi Arabian Grand Prix due to Covid-19». Sky Sports. 2022. gada 25. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 1. aprīlis.
- ↑ «Sebastian Vettel to retire from F1 at the end of the 2022 season». Aston Martin. 2022. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 28. jūlijs.
- ↑ «Sebastian Vettel – Seasons». Stats F1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.
- ↑ «Sebastian Vettel – Involvement». Stats F1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sebastiāns Fetels.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- Driver Database profils (angliski)
- Motorsportstats profils (angliski)
- Racing-Reference driver profils (angliski)
- Oficiālā mājaslapa (vāciski), (angliski)
Sporta tituli | ||
---|---|---|
Priekštecis: Džensons Batons |
Formula 1 pasaules čempions 2010 - 2013 |
Pēctecis: Luiss Hamiltons |
Apbalvojumi | ||
Priekštecis: Roberts Kubica |
Lorenco Bandīni balva 2009 |
Pēctecis: Luiss Hamiltons |
Priekštecis: Pauls Bīdermanis |
Vācijas Gada sportists 2010 |
Pēctecis: Dirks Novickis |