Sebastiāns Fetels

vācu sacīkšu braucējs
(Pāradresēts no Sebastians Fetels)

Sebastiāns Fetels (vācu: Sebastian Vettel, izrunā: [zeˈbasti̯an ˈfɛtəl]; dzimis 1987. gada 3. jūlijā Hepenheimā, Vācijā) ir vācu autosportists, Formula 1 pilots, četrkārtējs pasaules čempions. No 2021. līdz 2022. gadam pārstāvēja Aston Martin F1 komandu, bet lielākos panākumus guvis kā Red Bull Racing pilots.

Sebastiāns Fetels
Sebastian Vettel
Sebastiāns Fetels 2015. gadā
Personas dati
Dzimis 1987. gada 3. jūlijā (37 gadi)
Valsts karogs: Vācija Hepenheima, Vācija
Tautība vācietis
Pārstāvētā valsts Karogs: Vācija Vācija
Profesionālā informācija
Komanda Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Aston Martin
Numurs 5
Seriāls Formula 1
Formula 1 karjera ()
Sezonas 20072022
Sacīkstes 300 (299 starti)
Čempiona tituli 4 (2010, 2011, 2012, 2013)
Uzvaras posmos 53
Pjedestāli posmos 122
Pole position 57
Ātrākie apļi 38
Pirmās sacīkstes 2007. gada ASV Grand Prix
Pirmā uzvara 2008. gada Itālijas Grand Prix
Pēdējā uzvara 2019. gada Singapūras Grand Prix
Pēdējās sacīkstes 2022. gada Abū Dabī Grand Prix
Komandas
Sezonas Komanda
2007 Valsts karogs: Šveice Sauber
20072008 Valsts karogs: Itālija Toro Rosso
20092014 Valsts karogs: Austrija Red Bull
20152020 Valsts karogs: Itālija Ferrari
20212022 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Aston Martin

Infokaste atjaunota 2025. gada 19. aprīlī.

Uzvarot 2010. gada F1 sezonas kopvērtējumā, S. Fetels kļuva par visu laiku visjaunāko F1 čempionu. Šo panākumu atkārtoja arī 2011 un 2012. gada sezonā, tādējādi kļūdams par visu laiku jaunāko trīskārtējo F1 čempionu. Ceturto čempiontitulu izcīnīja 2013. gada sezonā, tādējādi ar četriem pēc kārtas uzvarētiem čempionātiem S. Fetels ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem F1 pilotiem.

2006. gada F1 sezonas nogalē, kad līdzšinējais testpilots Roberts Kubica kļuva par BMW Sauber pamatsastāva pilotu, S. Fetels kļuva par komandas galveno testpilotu.

2007. sezonā viņš un tautietis Timo Gloks tika apstiprināti par BMW Sauber testu brigādes pilotiem.[1] Kad R. Kubica tika savainots, S. Fetels debitēja F1 sacīkstēs un nobrauca vienu sacīksti viņa vietā. Vācietis finišēja astotais un izcīnīja vienu punktu, tādējādi kļūstot par jaunāko pilotu, kurš ir izcīnījis kādu punktu Formula 1 sacīkstēs, pārspējot Džensona Batona septiņus gadus veco rekordu.[2] Pēc R. Kubicas atveseļošanās S. Fetels atgriezās World Series by Renault sacīkstēs. Augusta sākumā tika paziņots par S. Fetela pāreju uz F1 komandu Scuderia Toro Rosso, aizvietojot tās pilotu Skotu Spīdu. Vēlāk tika papildināts, ka līgums ar Fetelu tika noslēgts līdz 2008. gada beigām.

 
Sebastiāns Fetels 2008. gada Monako GP

2008. gada F1 sezonas Itālijas Grand Prix S. Fetels aizvadīja izcili veiksmīgu nedēļas nogali: kvalifikācijā ieguva pirmo starta vietu,[3] bet sacīkstē uzvarēja pirmo reizi savā F1 karjerā.[4]

2009. gada F1 sezonā S. Fetels kļuva par Red Bull Racing komandas pilotu, aizstājot tās sastāvā Deividu Kulthārdu, kurš beidza pilota karjeru.[5] Ķīnas Grand Prix viņš izcīnīja pirmo komandas uzvaru, bet sezonas kopvērtējumā ieguva 2. vietu aiz Dž. Batona, visas sezonas gaitā izcīnot četras uzvaras atsevišķos Grand Prix.

2010. gada F1 čempionātā S. Fetels kļuva par piecu Grand Prix uzvarētāju, tai skaitā uzvarot divās pēdējās sacensībās, Brazīlijas Grand Prix un Abu Dabi Grand Prix. Sezonā iegūtie 256 punkti viņam ļāva kļūt par kopvērtējuma uzvarētāju, tikai par četriem punktiem apsteidzot Ferrari pilotu Fernando Alonso. Tādējādi S. Fetels kļuva par visu laiku jaunāko čempionu F1 vēsturē (iepriekš šis gods piederēja Luisam Hamiltonam).[6][7][8]

 
Sebastiāns Fetels 2019. gadā Singapūras Grand Prix

2011. gada sezonā, gūstot 11 uzvaras 19 posmos, viņš atkārtoja pirms gada gūto panākumu, uzvaru kopvērtējumā nodrošinot Japānas Grand Prix, kad līdz sezonas beigām bija palikuši četri posmi.[9][10]

2012. gada sezonā S. Fetels turpināja startēt Red Bull komandā. Sezonā pirmo uzvaru izcīnīja Bahreinas Grand Prix. Sākot no Singapūras Grand Prix viņam sākās uzvaru sērija — 4 uzvaras pēc kārtas. Sezonas pēdējā posmā iegūstot sesto vietu sacīkstē, viņš kļuva par trīskārtējo čempionu. Savu ceturto čempiona titulu S. Fetels izcīnīja 2013. gada sezonā, kurā uzvarēja 13 Grand Prix.

2014. gada sezona pilotam nebija veiksmīga un to viņš noslēdza 5. vietā, atpaliekot arī no sava komandas biedra Daniela Rikardo. 2014. gada 4. oktobrī Red Bull paziņoja par S. Fetela aiziešanu no komandas.[11] Komandas direktors Kristians Horners apstiprināja Fetela līguma laušanu ar komandu, kā arī jauna līguma noslēgšanu ar Ferrari 2015. gada sezonai.[12]

2015. gada sezonā Fetels debitēja Ferrari, izcīnot trešo vietu Austrālijas Grand Prix.[13] Pēc tam viņš uzvarēja Malaizijas Grand Prix,[14] kas bija viņa pirmā uzvara sacīkstēs kopš vairāk nekā gada un pirmā uzvara Ferrari komandai kopš gandrīz diviem gadiem. Pēc sacensībām Fetels izrādīja cieņu Mihaelam Šūmaheram, nosaucot viņu par savu varoni, kura dēļ pirmā uzvara ar Ferrari ir vēl īpašāka.[15] Fetels uzvarēja Ungārijas Grand Prix un sezonu kopumā noslēdza trešajā vietā, ar trim uzvarām un 13 goda pjedestāliem.[16]

2016. gada sezonā Fetels sasniedza septiņus pjedestāla finišus, tomēr neuzvarēja nevienā sacīkstē. Viņa 2017. gada sezona Ferrari sākās ar uzvaru Austrālijā, pirmo 18 mēnešu laikā,[17] kam sekoja uzvaras Bahreinā un Monako.[18][19] Azerbaidžanas Grand Prix Fetels avarēja, saduroties ar Luisu Hamiltonu. FIA sīkāk izmeklēja Fetela-Hamiltona incidentu, taču, lai gan Fetels nesaņēma sodu, viņš uzņēmās pilnu atbildību, publiski atvainojoties un apņemoties nākamos 12 mēnešus veltīt personīgo laiku izglītojošām aktivitātēm dažādos FIA čempionātos un pasākumos.[20] Visas sezonas kopvērtējumā Fetels ierindojās otrajā vietā, aiz Hamiltona.

 
Fetels 2017. gada Malaizijas Grand Prix

Fetels 2018. gada sezonā uzvarēja piecās sacensībās, tai skaitā Kanādas Grand Prix izcīņā, kur Fetels uzvarēja 50. reizi karjerā, kļūstot par ceturto pilotu, kurš sasniedzis 50 uzvaras. Tomār sezonā kopumā Fetels atkal ieņēma otro vietu, aiz Hamiltona. 2019. gada sezonā Fetels ieņēma piekto vietu, bet 2020. gadā vairs tikai 13. vietu. Vēlāk Ferrari vadība paziņoja, ka nepagarinās līgumu ar Fetelu pēc 2020. gada sezonas, savstarpēji vienojoties.[21]

Fetels pievienojās Aston Martin komandai 2021. gada sezonā, aizstājot Serhio Peresu.[22] Lai arī Fetels, debitējot Aston Martin sastāvā Bahreinā, sacensības uzsāka labi, bet pēc sadursmes ar Estebanu Okonu saņēma soda punktus un sezonas kopvērtējumā nonāca 12. vietā. 2022. gada sezonā Fetels pēc pozitīva COVID-19 testa izlaida pirmās divas sacensības Bahreinā un Saūda Arābijā. Viņu aizstāja Aston Martin rezerves pilots Niko Hilkenbergs.[23][24] 2022. gada jūlijā Fetels paziņoja par aiziešanu no Formulas 1 sezonas beigās.[25]

Formula 1 rezultāti

labot šo sadaļu
  • Sacīkstes treknrakstā sāktas no pirmās starta pozīcijas.
  • Sacīkstēs slīprakstā ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.
Gads Komanda Šasija Dzinējs 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 Vieta Punkti
2006 BMW Sauber F1 Team BMW Sauber F1.06 BMW P86 2.4 V8 BHR
MAL
AUS
SMR
EUR
ESP
MON
GBR
CAN
USA
FRA
GER
HUN
TUR
TP
ITA
TP
CHN
TP
JPN
TP
BRA
TP
2007 BMW Sauber F1 Team BMW Sauber F1.07 BMW P86/7 2.4 V8 AUS
TP
MAL
TP
BHR
ESP
MON
CAN
USA
8
FRA
GBR
EUR
14. 6
Scuderia Toro Rosso Toro Rosso STR2 Ferrari 056 2.4 V8 HUN
16
TUR
19
ITA
18
BEL
Izst
JPN
Izst
CHN
4
BRA
Izst
2008 Scuderia Toro Rosso Toro Rosso STR2B Ferrari 056 2.4 V8 AUS
Izst
MAL
Izst
BHR
Izst
ESP
Izst
TUR
17
8. 35
Toro Rosso STR3 Ferrari 056 2.4 V8 MON
5
CAN
8
FRA
12
GBR
Izst
GER
8
HUN
Izst
EUR
6
BEL
5
ITA
1
SIN
5
JPN
6
CHN
9
BRA
4
2009 Red Bull Racing Red Bull RB5 Renault RS27 2.4 V8 AUS
13
MAL
15
CHN
1
BHR
2
ESP
4
MON
Izst
TUR
3
GBR
1
GER
2
HUN
Izst
EUR
Izst
BEL
3
ITA
8
SIN
4
JPN
1
BRA
4
ABU
1
2. 84
2010 Red Bull Racing Red Bull RB6 Renault RS27 2.4 V8 BHR
4
AUS
Izst
MAL
1
CHN
6
ESP
3
MON
2
TUR
Izst
CAN
4
EUR
1
GBR
7
GER
3
HUN
3
BEL
15
ITA
4
SIN
2
JPN
1
KOR
Izst
BRA
1
ABU
1
1. 256
2011 Red Bull Racing Red Bull RB7 Renault RS27 2.4 V8 BHR
A
AUS
1
MAL
1
CHN
2
TUR
1
ESP
1
MON
1
CAN
2
EUR
1
GBR
2
GER
4
HUN
2
BEL
1
ITA
1
SIN
1
JPN
3
KOR
1
IND
1
ABU
Izst
BRA
2
1. 392
2012 Red Bull Racing Red Bull RB8 Renault RS27 2.4 V8 AUS
2
MAL
11
CHN
5
BHR
1
ESP
6
MON
4
CAN
4
EUR
Izst
GBR
3
GER
5
HUN
4
BEL
2
ITA
22
SIN
1
JPN
1
KOR
1
IND
1
ABU
3
USA
2
BRA
6
1. 281
2013 Infiniti Red Bull Racing Red Bull RB9 Renault RS27 2.4 |V8 AUS
3
MAL
1
CHN
4
BHR
1
ESP
4
MON
2
CAN
1
GBR
Izst
GER
1
HUN
3
BEL
1
ITA
1
SIN
1
KOR
1
JPN
1
IND
1
ABU
1
USA
1
BRA
1
1. 397
2014 Infiniti Red Bull Racing Red Bull RB10 Renault Energy F1–2014 1.6 V6 t AUS
Izst
MAL
3
BHR
6
CHN
5
ESP
4
MON
Izst
CAN
3
AUT
Izst
GBR
5
GER
4
HUN
7
BEL
5
ITA
6
SIN
2
JPN
3
RUS
8
USA
7
BRA
5
ABU
8
5. 167
2015 Scuderia Ferrari Ferrari SF15-T Ferrari 060 1.6 V6 t AUS
3
MAL
1
CHN
3
BHR
5
ESP
3
MON
2
CAN
5
AUT
4
GBR
3
HUN
1
BEL
12
ITA
2
SIN
1
JPN
3
RUS
2
USA
3
MEX
Izst
BRA
3
ABU
4
3. 278
2016 Scuderia Ferrari Ferrari SF16-H Ferrari 061 1.6 V6 t AUS
3
BHR
NS
CHN
2
RUS
Izst
ESP
3
MON
4
CAN
2
EUR
2
AUT
Izst
GBR
9
HUN
4
GER
5
BEL
6
ITA
3
SIN
5
MAL
Izst
JPN
4
USA
4
MEX
5
BRA
5
ABU
3
4. 212
2017 Scuderia Ferrari Ferrari SF70H Ferrari 062 1.6 V6 t AUS
1
CHN
2
BHR
1
RUS
2
ESP
2
MON
1
CAN
4
AZE
4
AUT
2
GBR
7
HUN
1
BEL
2
ITA
3
SIN
Izst
MAL
4
JPN
Izst
USA
2
MEX
4
BRA
1
ABU
3
2. 317
2018 Scuderia Ferrari Ferrari SF71H Ferrari 062 EVO 1.6 V6 t AUS
1
BHR
1
CHN
8
AZE
4
ESP
4
MON
2
CAN
1
FRA
5
AUT
3
GBR
1
GER
Izst
HUN
2
BEL
1
ITA
4
SIN
3
RUS
3
JPN
6
USA
4
MEX
2
BRA
6
ABU
2
2. 320
2019 Scuderia Ferrari Ferrari SF90 Ferrari 064 1.6 V6 t AUS
4
BHR
5
CHN
3
AZE
3
ESP
4
MON
2
CAN
2
FRA
5
AUT
4
GBR
16
GER
2
HUN
3
BEL
4
ITA
13
SIN
1
RUS
Izst
JPN
2
MEX
2
USA
Izst
BRA
17
ABU
5
5. 240
2020 Scuderia Ferrari Ferrari SF1000 Ferrari 065 1.6 V6 t AUT
10
STY
Izst
HUN
6
GBR
10
70A
12
ESP
7
BEL
13
ITA
Izst
TUS
10
RUS
13
EIF
11
POR
10
EMI
12
TUR
3
BHR
13
SHK
12
ABU
14
13. 33
2021 Aston Martin Cognizant F1 Team Aston Martin AMR21 Mercedes-AMG F1 M12 1.6 V6 t BHR
15
EMI
15 
POR
13
ESP
13
MON
5
AZE
2
FRA
9
STY
12
AUT
17 
GBR
Izst
HUN
DSQ
BEL
5
NED
13
ITA
12
RUS
12
TUR
18
USA
10
MXC
7
SAP
11
QAT
10
SAU
Izst
ABU
11
12. 43
2022 Aston Martin Aramco Cognizant F1 Team Aston Martin AMR22 Mercedes F1 M13 E Performance 1.6 V6 t BHR SAU AUS
Izst
EMI
8
MIA
17 
ESP
11
MON
10
AZE
6
CAN
12
GBR
9
AUT
17
FRA
11
HUN
10
BEL
8
NED
14
ITA
Izst
SIN
8
JPN
6
USA
8
MXC
14
SAP
11
ABU
10
12. 37
Source:[26][27]

— Nefinišēja, bet ieskaitīts klasifikācijā, jo paveica vismaz 90% no distances
— Iegūta puse no punktiem, jo netika veikti 75% sacīkstes.

  1. «BMW nosauc tos pašus pilotus 2007. gadam (angliski)». GrandPrix. 19.10.2006.
  2. «Fetels kļūst par F1 jaunāko punktu guvēju (angliski)». ITV-F1. 17.06.2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.07.2007. Skatīts: 18.06.2007.
  3. «Fetelam pirmais "pole position"». eSports. 13.09.2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.09.2008. Skatīts: 14.09.2008.
  4. «Fetels arī šodien pirmais». eSports. 14.09.2008.[novecojusi saite]
  5. «Fetels apstiprināts Red Bull 2009. gadam (angliski)». Autosport.com. 17.07.2008.
  6. «Sebastian Vettel wins Formula One world championship in Abu Dhabi». The Guardian (London : Guardian Media Group). 2010. gada 14. novembris. Skatīts: 2010. gada 15. novembris.
  7. Tom Cary. «Red Bull's Sebastian Vettel is crowned Formula One world champion». The Daily Telegraph (Yas Marina Circuit, Abu Dhabi : Telegraph Media Group), 2010. gada 14. novembris. Skatīts: 2010. gada 15. novembris.
  8. «Sebastian Vettel is youngest F1 champ». ESPN.com (ESPN). Associated Press. 2010. gada 14. novembris. Skatīts: 2010. gada 8. decembris.
  9. Fetels — 2011. gada F1 čempions
  10. Fetels kļuvis par divkārtēju F1 čempionu
  11. «New Team Driver Line Up For 2015». Red Bull Racing. 2014. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. Maijs. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
  12. «Red Bull: Sebastian Vettel announced Ferrari intentions on Friday». Autosport. 2014. gada 4. oktobris. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
  13. «Hamilton wins Australian race of attrition». Formula 1. 2015. gada 15. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. maijs. Skatīts: 2015. gada 23. marts.
  14. James Galloway. «Malaysia GP: Sebastian Vettel beats Mercedes for first Ferrari win». Sky Sports, 2015. gada 29. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. februāris. Skatīts: 2015. gada 29. marts.
  15. Mike Wise. «Sebastian Vettel pays tribute to 'hero' Michael Schumacher after Malaysia GP win». Sky Sports, 2015. gada 30. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 31. marts. Skatīts: 2015. gada 30. marts.
  16. Lawrence Barretto, Glenn Freeman. «Sebastian Vettel declares Ferrari's F1 year a 'miracle'». Autosport.com, 2015. gada 29. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. decembris. Skatīts: 2015. gada 29. novembris.
  17. Adam Woolcock. «Sebastian Vettel wins season-opening Melbourne Grand Prix – as it happened». The Guardian, 2017. gada 26. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 12. augusts.
  18. Andrew Benson. «Sebastian Vettel beats Lewis Hamilton in Bahrain thriller». BBC Sport, 2017. gada 16. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. janvāris. Skatīts: 2020. gada 19. marts.
  19. Andrew Benson. «Monaco GP: Sebastian Vettel stretches title lead with win». BBC Sport, 2017. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 19. marts.
  20. Jonathan Noble. «FIA takes no further action on Vettel after full apology». Motorsport.com, 2017. gada 3. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. septembris. Skatīts: 2020. gada 12. augusts.
  21. «Scuderia Ferrari Mission Winnow and Sebastian Vettel decide not to extend their contract». Scuderia Ferrari. 2020. gada 12. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. maijs. Skatīts: 2020. gada 12. maijs.
  22. James Galloway. «Sebastian Vettel joining Aston Martin for F1 2021 replacing Sergio Perez». Sky Sports, 2020. gada 10. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. septembris. Skatīts: 2020. gada 10. septembris.
  23. «Bahrain Grand Prix: Sebastian Vettel ruled out after positive Covid-19 test». BBC Sport. 2022. gada 17. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. marts.
  24. «Formula 1: Sebastian Vettel to miss Saudi Arabian Grand Prix due to Covid-19». Sky Sports. 2022. gada 25. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 1. aprīlis.
  25. «Sebastian Vettel to retire from F1 at the end of the 2022 season». Aston Martin. 2022. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 28. jūlijs.
  26. «Sebastian Vettel – Seasons». Stats F1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.
  27. «Sebastian Vettel – Involvement». Stats F1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 14. novembris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Sporta tituli
Priekštecis:
  Džensons Batons
Formula 1 pasaules čempions
2010 - 2013
Pēctecis:
  Luiss Hamiltons
Apbalvojumi
Priekštecis:
  Roberts Kubica
Lorenco Bandīni balva
2009
Pēctecis:
  Luiss Hamiltons
Priekštecis:
Pauls Bīdermanis
Vācijas Gada sportists
2010
Pēctecis:
Dirks Novickis