Hēlijs (mitoloģija)

sengrieķu mitoloģijā saules dievs, Hiperiona dēls
(Pāradresēts no Hēlijs (dievs))

Hēlijs (sengrieķu: Ἥλιος (Hēlios)) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperīona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija. Viņš pieder pie pirmsolimpiskā laika.[1]

Hēlija galva

Tā kā mīt augstu debesīs, viņš redz visu cilvēku un dievu darbus. Hēlijs dāvā dzīvību un ar aklumu soda noziedzniekus. Viņš dzīvo greznā pilī, tronis viņam ir izveidots no dārgakmeņiem. Vēlākajā antīkajā pasaulē ticis identificēts ar Apollonu, bet abi tika uzskatīti par diviem atsevišķiem dieviem, jo Hēlijs bija titāns, bet Apollons — olimpa dievs. Romiešu mitoloģijā Hēlijam atbilst saules dievs Sols.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Mitoloģijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1993. 185. lpp. ISBN 5-89960-045-4.

Ārējās saites labot šo sadaļu