Satversmes tiesas lietu par vēlēšanu tiesībām saraksts

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā norādīti spriedumu taisīšanas gadi.

Pasīvās vēlēšanu tiesības labot šo sadaļu

2000. gads — Saeimas deputāti no PCTVL un LSDSP apstrīdēja aizliegumu bijušiem aizliegto opozīcijas organizāciju darboņiem, kā arī PSRS, LPSR un ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs). Pieteikums tika noraidīts[1], kaut gan 3 no 7 tiesnešiem atbalstīja iesniedzējus[2].

2006. gads — Saeimas deputāti no PCTVL, TSP un LSP, kā arī J. Bojārs apstrīdēja aizliegumu bijušiem aizliegto opozīcijas organizāciju darboņiem, kā arī PSRS, LPSR un ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldību domēs (padomēs). Pieteikums tika noraidīts, izņemot personīgi J. Bojāra gadījumu[3], tiesnesim J. Jelāginam izsakot atsevišķās domas.[4]

2017. g. — Tatjana Ždanoka apstrīd aizliegumu bijušiem aizliegto opozīcijas organizāciju darboņiem tikt ievēlētiem Saeimā. Aizliegums tika atzīts par atbilstošu Satversmei ar norādi, ka CVK individuāli jāizvērtē, vai konkrēts kandidāts būtu pielaižams vēlēšanām[5], tiesnesim J. Neimanim izsakot atsevišķās domas.[6]

Procentu barjera labot šo sadaļu

2002. gads — I. Ančāns ("Mūsu zeme"), A. Rubins un L. Strelēvics apstrīdēja 5 % barjeras piemērošanu Saeimas vēlēšanās. Pieteikums tika noraidīts[7].

Aktīvās vēlēšanu tiesības labot šo sadaļu

2003. g. — A. Stendzenieks apstrīdēja aizliegumu apcietinātajiem balsot Saeimas vēlēšanās. Pieteikums tika apmierināts[8].

2008. g. — M. Ēcis apstrīdēja aizliegumu ieslodzītajiem balsot vēlēšanās un tautas nobalsošanās. Saeimai atceļot aizliegumu, lieta tika izbeigta.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

Sk. arī labot šo sadaļu

  • T. Ždanokas un J. Ādamsona lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā: trijos spriedumos tika izvērtēta daļa no tiem ierobežojumiem, ko ST skatīja 2000. un 2006. g.