Sarkstošā dižsardzene
Sarkstošā dižsardzene, agrāk sarkstošā saulsardzene (Chlorophyllum rhacodes, agrāk Macrolepiota rhacodes; par leģitīmu formu uzskata arī rachodes rhacodes vietā)[1] ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
| Sarkstošā dižsardzene Chlorophyllum rhacodes | |
|---|---|
_Vellinga_144047_crop.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
| Kārta | Atmateņu rinda (Agaricales) |
| Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
| Ģints | Zaļlapītes (Chlorophyllum) |
| Suga | Sarkstošā dižsardzene (C. rhacodes) |
 Sarkstošā dižsardzene Vikikrātuvē | |
Taksonomija
labot šo sadaļuIlgstoši dižsardzenes bija iekļautas saulsardzeņu ģintī (Lepiota), atšķirdamās no tām galvenokārt ar kātiņa garumu un bīdāmu gredzenu uz tā. Pēc tam viņām radīja īpašu dižsardzeņu ģinti (Macrolepiota), par tipisko sugu izvēlot lielo dižsardzeni. Pēdējo desmitgažu ģenētiskie pētījumi parādīja, ka sarkstošā dižsardzene un tai ļoti līdzīgās sugas vai varietātes, tai skaitā Latvijā atrodamā dārza dižsardzene, ir radnieciski tuvākas nevis lielajai dižsardzenei, bet zaļlapīšu ģints tipiskajai sugai — indīgajai zaļlapītei Chlorophyllum molybdites un tika pārceltas uz šo ģinti kā Chlorophyllum rhacodes, tomēr ne visi mikologi ir piekrituši šīm izmaiņām un pašlaik zinātnē nav vienota viedokļa ne par šo sugu, ne par vairākām tās iespējamajām varietātēm. Pašlaik šai sugai un tās varietātēm ir ap piecpadsmit leģitīmu latīnisku nosaukumu, katrs no kuriem klasificē tās kādā citā veidā. Latvijas mikoloģiskie avoti līdz 2019. gadam lietoja veco formu Macrolepiota rhacodes, 2020. gadā tika apstiprināta pāreja uz zaļlapīšu ģinti Chlorophyllum, pie tam nemainot agrāko latvisko ģints nosaukumu "dižsardzene".[2]
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu
_01.jpg)
- Cepurīte: krāsa sākumā brūna, vēlāk pelēcīgi balta līdz pelēkbrūna ar brūnu vidu un saplaisājušās virsmiziņas radītām lielām, atspūrušām brūnām zvīņām, parasti sakārtotām kārniņveidā. Forma sākumā gandrīz olveida līdz zvanveida, vēlāk izpletusies. Platums līdz 15, reti 25 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās, īpaši kātiņā, kļūst oranžs vai ķiegeļsarkans, ar patīkamu smaržu un garšu.
- Lapiņas: baltas vai baltas ar iesārtu šķautni, nedaudz atdalītas no kātiņa ar gredzenveida izaugumu - t.s. apkaklīti, cepurītes malās 12-15 mm platas, uz kātiņa pusi sašaurinoties. Iespiedumu vietās sārtojas.
- Kātiņš: bālgans vai gaiši brūns, sīksts, uz vecumu un iespiedumu vietās sarkanbrūns. Ar dobumu, ar pārbīdāmu, porainu, lēverainu gredzenu un bumbuļveida paresninājumu pamatnē. Garums līdz 15, reti 20 cm, resnums 1—1,5 cm.
- Sporas: elipsoīdas, bezkrāsainas, gludas, masā baltas, ar dīgšanas atveri un vienu vai vairākiem eļļas pilieniem katrā sporā, 9—12/6—7 µm.
- Bazīdijas: četrsporu, vālesveida, 36—40/10—12 µm, sterigmu garums 3,5—4 µm.
- Heilocistīdas: dažādas formas, bezkrāsainas, plānsieniņu, 30—36/12—15 µm.[3][4][5][6]
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMeža nobiru saprofīte, taču spēj būt arī mikorizas sēne.[7] Aug no augusta līdz oktobrim skuju koku mežos, parasti zem eglēm skuju nobirās.
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas, var tikt žāvēta, par ēšanu uz vietas mežā svaigā veidā gan ir pretēji viedokļi. Tomēr starp sēnes grūti atšķiramajām varietātēm ir tādas, kuras daļai cilvēku izraisa alerģisku reakciju vai neletālu saindēšanos, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar sugas noteikšanu, īpaši ārpus Latvijas, un pirmajā reizē neēst to lielos daudzumos. Daži autori apgalvo, ka kātiņi sīkstuma dēļ nav ēdami,[8] bet arī par to ir pretēji viedokļi.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuĻoti līdzīga ir iespējami indīgā dārza dižsardzene, kuru daļa autoru uzskata par šīs sugas formu, un kura gandrīz neatšķiras no šīs — pamatatšķirība ir augtenē, jo dārza dižsardzene parasti aug labi mēslotā un irdinātā skābā augsnē (siltumnīcās, dārzos, skudru pūžņos), kamēr sarkstošā dižsardzene parasti atrodama zem eglēm skuju nobirās. Līdzība ir arī ar šīs ģints Latvijā neatrastajām citām sēnēm, ieskaitot indīgo zaļlapīti Chlorophyllum molybdites, kura atšķiras ar savu lapiņu vieglo iezaļganumu (kurš devis vārdu visai ģintij, lai gan zaļganas lapiņas tajā ir tikai šai siltummīlošajai sugai, parasti sastopamajai Ziemeļamerikā un retai Eiropā),[9] un Chlorophyllum olivieri. Visas citas dižsardzenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no dižsardzenēm ar to, ka viņām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšu zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ First Nature: Chlorophyllum rhacodes (Vittad.) Vellinga - Shaggy Parasol
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 238. lpp.
- ↑ V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 63. lpp.
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 63. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 198. lpp.
- ↑ Музей природы Латвийской ССР, “Грибы. Каталог выставки”, Avots, 1988., 63. lpp.
- ↑ Sugu enciklopēdija: Sarkstošā dižsardzene
- ↑ A.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003., 121.-122. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 52. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarkstošā dižsardzene |