Sarkstošā bērzubeka
Sarkstošā bērzubeka (Leccinum oxydabile, arī Leccinum roseafractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sarkstošā bērzubeka bieži tiek uzskatīta nevis par patstāvīgu sugu, bet tikai par parastās bērzubekas (Leccinum scabrum var. oxydabile) formu.
| Sarkstošā bērzubeka Leccinum oxydabile | |
|---|---|
_Singer_368077.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Sarkstošā bērzubeka (L. oxydabile) |
 Sarkstošā bērzubeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu- Cepurīte: krāsa tumšbrūna vai pelēkbrūna ar gaišākiem marmoram līdzīgiem plankumiem. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 15 cm. Virsmiziņa sausa, slapjā laikā viegli gļotaina. Mīkstums balts, sākumā ciets, vēlāk mīksts, ar patīkamu smaržu un skābenu garšu, griezumu vietās nedaudz sārtojas.
- Stobriņi: balti, sēnei augot kļūst dzeltenpelēki līdz pelēkbrūni. [1]
- Kātiņš: netīri balts, vālesveida, ar sīkām tumši brūnām vai pelēkām zvīņām. Garums līdz 15 cm, resnums 1-3 cm. Pamatne griezuma vietā nekrāsojas.
- Sporas: gludas, vārpstveida, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 15-20/5-6,5 µm.
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuMikorizas sēne. Aug zem bērziem mitrās vietās no augusta līdz oktobrim. [2] [3] [4]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuLīdzīga vairumam bērzubeku. It īpaši parastajai bērzubekai, kuras mīkstums griezumā nesārtojas, un raibajai bērzubekai, kuras pamatne griezuma vietā krāsojas zila.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 60. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ Sarkstošā bērzubeka fungi.lv[novecojusi saite]
- ↑ «Грибы СССР», Москва, Мысль, 1980. 157. lpp.
- ↑ Sugu enciklopēdija